Kopenhāgena pēc iedzīvotāju skaita ir lielāka nekā Rīga, taču ielās te ir krietni vien mazāk automašīnu, jo te cieņā ir velosipēdi un arī Kopenhāgenas metro, kas šeit ir īpašs.
Visās līnijās šeit kursē metro, kuriem nav vadītājā. Apsēžoties pirmā vagona priekšā – sajūta ir mazliet sirreāla.
Kopenhāgenas metro vadība notiek kontroles centrā pilsētas nomalē. To veic vien daži cilvēki, un statistika liecina, ka metro atiešanas laiki ir daudz precīzāki nekā tad, ja to darītu vilcienu vadītāji. Turklāt vilcienu biežumu nepieciešamības gadījumā - pēc futbola spēlēm vai koncertiem - iespējams ļoti strauji palielināt, jo nav uz darbu īpaši jāizsauc vilcienu vadītāji. Un dāņi to novērtē.
“Tas, ko redzam visu laiku – straujš pasažieru skaita pieaugums. Kopenhāgenā notiek tas pats visur pasaulē – cilvēki pārceļas uz pilsētām. Un mums jānodrošina, lai viņi nesāktu izmantot savu automašīnu pilsētā. Svarīgi, lai viņi izvēlētos velosipēdu vai sabiedrisko transportu, tā samazinot CO2 izmešus. Visvairāk jauno pasažieru nāk no jaunajiem rajoniem, kas attīstās un tiek savienoti ar metro sistēmu,” stāstīja Kopenhāgenas metro izpilddirektors Henriks Plougmanns Olsens.
Viens šāds nākotnes rajons ir Nordhavna – milzīgs celtniecības projekts bijušajā ostas industriālajā teritorijā, kur dzīvos 40 000 cilvēku. Atslēgas vārds, šo visu projektējot un ceļot, ir bijis ilgtspēja. Ēkas tiek būvētas domājot gan par enerģijas taupīšanu, gan lai izveidotu cilvēkam draudzīgu vidi.
“Rajons tiek veidots tā, lai viss būtu tikai 5 minūšu attālumā no vietas, kur dzīvojat. Te, piemēram, metro, vienmēr nebūs tālāk kā 5 minūšu gājienā, tāpēc nav īstas nepieciešamības pēc automašīnas. No šāda viedokļa – šī ir ilgtspējīga vieta,” stāstīja “Rambøll” klimata pārmaiņu konsultants Ulriks Lasens.
Elektrības ieguve Kopenhāgenas vajadzībām notiek ostā – te jau atteikušies no akmeņoglēm un gandrīz pilnībā pārgājuši uz biomasu, kas tiek pirkta arī no Latvijas.
Un protams – vēja enerģijas iegūšana. Enerģētikas sektors ir radikāli pārkārtots un gatavs tam, ka Kopenhāgena būs klimata neitrāla jau pēc 5 gadiem.
Grūtāk veicas ar transportu, lai arī ieplānots, ka pēc 5 gadiem visi autobusi te būs elektriskie vai ar biogāzi. Problemātiskāk iet ar privātajiem auto.
“Mēs bijām gaidījuši, ka elektriskie auto attīstīties vairāk, kad visu šo plānojām 2011.- 2012.gadā. Arī pati nozare tā domāja. Bet tas nav noticis. Tur mēs atpaliekam. Mēs ceram, ka būs progress šeit, bet tas vel ir nepietiekams,” atzina Kopenhāgenas klimata programmas izpilddirektors Jorgens Abildgords.
Klimata neitralitāte pēc 5 gadiem ir tikai viens no Kopenhāgenas mērķiem. Pilsēta grib, lai 75% gadījumu cilvēku pārvietotos ar kājām, ar riteni vai sabiedrisko transportu. Atkritumu šķirošanai tur ir 8 dažādi konteineri. Plānots uz pusi samazināt to mājsaimniecību skaits, kas cieš no pārmērīga pilsētas trokšņa un lai vairums pilsētnieku būtu iesaistīti dažādās maiņas, dalīšanās un otrreizējās lietošanas projektos.
Nākotnes pilsēta solās būt bez lidojošiem auto, bet ar sociāli aktīviem riteņbraucējiem un metro, kas brauc pats.
