Ēkas autori apgalvo, ka “CopenHill” ir videi draudzīgākais atkritumu pārstrādes komplekss pasaulē. Uz milzīgās ēkas jumta ir izveidota mākslīgā slēpošanas trase, šeit cilvēki nodarbojas ar sportu, atpūšas, bet tikmēr zem viņiem pilnā sparā darbojas atkritumu pārstrādes rūpnīca, tiek ražota elektroenerģija un siltums. Gaisā paceļas dūmu mutuļi, bet tie ir nevis dūmi, bet gan tvaiks, kas pilnībā attīrīts no toksiskajām vielām.
Izmanto jaunākās tehnoloģijas
Lai arī atkritumu pārstrāde nav diez ko patīkams process un šādai rūpnīcai šķietami vajadzētu atrasties tālu ārpus pilsētas robežām, Kopenhāgenā izdarīts viss, lai ēka būtu patīkama cilvekiem un arī draudzīga videi.
Rūpnīcas radītais oglekļa dioksīds nemaz nenonāk atmosfērā. To notver un saspiež, bet pēc tam transportē uz piemērotu uzglabāšanas vietu dziļi pazemē. Tiek uzskatīts, ka šī metode var palīdzēt cīnīties ar klimata pārmaiņām.
“Šeit redzamās CO2 uztveršanas iekārtas demonstrē jaunākās tehnoloģijas. Tas nozīmē, ka mēs mēģinām to, ko neviens vēl iepriekš nav darījis,” stāsta Dānijas Tehniskās universitātes asociētais profesors Filips Fosbels.
“Ilgtermiņā vēlamies saprast, kā CO2 uztveršanu palielināt desmit reižu. Tas arī ievērojami samazinātu Dānijas kopējo emisiju daudzumu.”
Nodrošina tīru enerģiju 150 000 mājsaimniecību
Rūpnīcā blakus stiklotām biroja telpām ir simtiem iekārtu, kas nodrošina aptuveni 440 000 tonnu atkritumu pārstrādi gadā.
Tā rezultātā tiek saražota tā saucamā tīrā enerģija, kas savukārt nodrošina elektrības padevi un siltumapgādi aptuveni 150 000 mājsaimniecību.
“Tas, ko jūs te redzat, ir uzņemšanas halle, kur katru dienu ierodas no 350 līdz 400 kravas mašīnām. Tās atved atkritumus, kurus izber kopējā bedrē, kur to tālāk pārņem ceļamkrāns. Tālāk tos dedzina, izmanto elektrības ražošanai un centralizētai apkurei,” LTV žurnālistei Annai Ūdrei stāsta "Copenhill" pārstāvis Nils Tors Rosteds.
Vai atkritumus pēc ievietošanas bedrē vēl kaut kā šķiro? “Nē, tā ir viena liela bedre, kur atkritumus pārņem divi ceļamkrāni. Kad krāsnis ir gandrīz tukšas, tām piegādā vēl "degvielu". Tad ceļamkrāns paņem kādas piecas, sešas tonnas ar atkritumiem un ieliek tos krāsnī.”
Dānijas "zaļais kurss"
Dānijas valdība ir uzņēmusi zaļo kursu, kas nozīmē, ka tiek darīts viss, lai padarītu iedzīvotāju ikdienu videi draudzīgāku. Piemēram, tuvāko desmit gadu laikā dāņi cer samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 70%, salīdzinot ar 1990. gadu. Arī citi mērķi ir diezgan ambiciozi.
Piemēram, šobrīd vairāk nekā trešo daļu enerģijas Dānijā iegūst no atjaunojamiem resursiem, galvenokārt izmantojot vēju un biomasu. Bet tuvāko 30 gadu laikā valdība cer uz atjaunojamo enerģiju pāriet pilnībā.
Īpašs uzsvars likts tieši uz vēja ģeneratoriem un saules paneļiem. Dāņi ir pārliecināti, ka zaļais kurss ir ne tikai videi draudzīgs, bet būs arī ienesīgs.
“Domāju, ka visiem ir skaidrs, kas ir zaļā politika, un mūsdienās visiem par to ir viedoklis. Uzņēmumi arvien vairāk saprot, ka nepieciešams, tā teikt, “zaļais DNS”, lai būtu konkurētspējīgi arī ilgtermiņā,” skaidro vides aizsardzības organizācijas “State of Green” pārstāvis Magnuss Hējbergs Mernīlds.
“Pasaulē arvien vairāk valstu investē zaļo stratēģiju izstrādē. Līdz ar to skaidrs, ka tas ir ne tikai moderni, bet arī svarīgi, lai būtu konkurētspējīgi un nozīmīgi.”
