Kad pirmais šoks pārgājis, parādās arvien jaunas liecības par notikušo. Brīdī, kad Kramatorskas dzelzceļa stacijai trāpīja raķetes, tur atradās tūkstošiem cilvēku, kas ar vilcieniem gatavojās evakuēties.
“Ja godīgi, es neko neredzēju, viss bija kā miglā. Es tikai dzirdēju sprādzienus un nobijos, jo mans bērns bija stacijas uzgaidāmajā telpā. Sākumā iedomājos, ka jāskrien, bet tad cilvēki man kliedza, gulies!
Es nogūlos, bet neko neredzēju, tikai dzirdēju skaņas un trokšņus, bija panika, visi kliedza un auroja. Cilvēki sāka krist kā mušas un vairs nepiecēlās,” stāsta uzbrukuma aculiecieniece.
“Ātrā palīdzība, haoss, spiešanās – cilvēki skrēja uz visām pusēm,” atceras notikumu aculiecinieks Oleksandrs.
Ukrainas austrumu iedzīvotāji, lielākoties sievietes, bērni un sirmgalvji, pēdējās nedēļas laikā pastiprināti centušies evakuēties no reģiona, pārpildot gan dzelzceļa staciju, gan veidojot sastrēgumus uz autoceļiem. Tas tādēļ, ka Donbasa reģionā gaidāma Krievijas karaspēka ofensīva un sīvas kaujas.
Anna ar diviem bērniem bija nolēmusi sēsties vilcienā, lai dotos uz Lozovu. Stacijā viņa bija ieradusies laikus, un vilciena atiešanas brīdi gaidīja, ieņemot vietas vilcienā.
“Desmit minūtes pasēdējām vilcienā, tad bija sprādziens. Bija tāda sajūta, ka mūs apšauj, bija sprādzieni aiz logiem, visur lidoja stikli. Mans bērns centās piecelties, es smagi nokritu, noskrāpēju pieri, viņam trāpīja kājā.
Visi logi mūsu vagonā sašķīda, tur nogalināja vīrieti. Kad viss beidzās, piecēlāmies kājās, man tecēja asinis. Braucām kopā ar kaimiņiem, viņi arī bija ievainoti,” atceras Anna.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka Ukraina sagaida stingru pasaules reakciju uz Krievijas okupācijas spēku pastrādāto kara noziegumu Kramatorskā.
