„Mēs ejam pa ļoti plānu ledu – būt vai nebūt ES,” sacīja Kreituse.
Viņa norādīja, ka referendums ir iespējams, ja Lielbritānija šonedēļ nevienojas ar citu ES valstu vadītājiem. Savukārt, ja referendums notiks, tad balsojums par izstāšanos no ES ir iespējams. Viņasprāt, lielu lomu šajās sarunās noteiks vadošā trijnieka – Vācijas, Lielbritānijas un Francijas ietekme un nostāja.
Tomēr Kreituse atzina, ka situācija, kurā Austrumeiropas valstu iedzīvotāji var ierasties Lielbritānijā un iegūt pabalstus, tostarp par bērniem, kas dzīvo citās valstīs, ja viņu vecāki strādā Lielbritānijā, nav atbalstāma. „Lielbritānija ir kļuvusi par vietu, kur var viegli iegūt pabalstu,” sacīja Kreituse.
Ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka no ekonomiskā viedokļa Lielbritānijai būtu izdevīgi palikt ES. Ja aizies, tad izaugsmes temps var sarukt par 3%-4%. Turklāt arī mārciņas kurss ies uz leju.
Taču jautājums par Lielbritānijas izstāšanos no ES ir vairāk politisks, nevis ekonomisks. Strautiņš atzina - situācija, ka Lielbritānija sev iegūs ekskluzīvas tiesības, var radīt precedentu, ka arī citās ES valstīs gribēs iegūt kādu labumu vai individuālu risinājumu. Tādā gadījumā būs arvien mazāk argumentu tam, lai ES pastāvētu.
Ziņots, ka ceturtdienas vakarā Briselē sākās ES valstu līderu samits, kurā spriež par diviem jautājumiem: Lielbritānijas un ES attiecībām, kā arī patvēruma meklētāju krīzi. Līdz piektdienas pievakarei rezultātu vēl nav un, iespējams, ka samits ievilksies līdz pat sestdienai.
