Saņemtas ziņas, ka ar raķetēm apšaudītas arī citas lielākās pilsētas: Harkiva, Ļviva, Žitomira, Krivijriha u. c. Krievijas triecienu dēļ vairākas Ukrainas pilsētas atkal palikušas bez elektroenerģijas padeves.
"Elektrības nav ne Harkivā, ne visā apgabalā, nevienā apdzīvotā vietā," vēsta Harkivas apgabala vadītājs Oļegs Siņegubovs.
Uzbrukumā bojāti 15 enerģētikas objekti; vairāk nekā 7 miljoni cilvēku palikuši bez elektrības.
"85 raķetes izšautas uz mūsu pilsētām, galvenokārt pa enerģētikas infrastruktūru. Vēl varētu būt ap 20 triecienu," vēsta Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Skaidrs, ko vēlas ienaidnieks, bet viņam neizdosies panākt savu. Mēs strādājam. Visu atjaunosim, visu izturēsim!"
Raķetes trāpījušas vismaz 10 Ukrainas apgabalos, pilnībā vai daļēji atstājot bez elektrības daudzas pilsētas, tostarp galvaspilsētu Kijivu.
Відео влучання ракети на Київщині pic.twitter.com/zjsloYGcJw
— Українська правда ✌️ (@ukrpravda_news) November 15, 2022
"Krievijas teroristi devuši kārtējo plānoto triecienu pa enerģētikas infrastruktūras objektiem. Stāvoklis ir kritisks. Visvairāk trāpījumu ir valsts vidienē un ziemeļos," informē Ukrainas prezidenta birojs.
Otrdien bez elektrības palikusi arī liela daļa Moldovas, kas agrāk lielu daļu elektrības saņēma no kaimiņvalsts Ukrainas, bet tagad spiesta pārorientēties uz dārgākas elektroenerģijas iepirkšanu no Rumānijas.
Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats paziņojis, ka Krievija otrdien uz Ukrainu izšāvusi līdz pat 100 raķetēm, tādējādi esot pārspēts 10. oktobra "rekords", kad divas dienas pēc sprādziena uz Krimas tilta pret Ukrainu tika raidītas 84 raķetes.
"Viņu galvenais mērķis ir kritiskās infrastruktūras objekti, bet diemžēl raķetes trāpījušas arī pa dzīvojamām ēkām," teica Ignats.
Viņš vēsta, ka Krievija izšāvusi vairāk nekā 90 spārnoto raķešu un izmantojusi arī 10 irāņu dronus, bet Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevies notriekt 73 raķetes un visus dronus.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko informē, ka raķešu uzbrukumā cietušas trīs mājas. Notikuma vietā strādā mediķi un glābēji. Pagaidām ir ziņas, ka ar raķetes atlūzām nogalināta viena sieviete.
Russian terrorists hit a residential building in Kyiv.
— Serhii Sternenko ✙ (@sternenko) November 15, 2022
Video by the Office of the President pic.twitter.com/YRYsVTjyOc
Krievija iepriekš vairākas nedēļas ar raķetēm apšaudīja Kijivu pirmdienu rītos, bet pēdējo pāris nedēļu laikā šādi uzbrukumi nebija notikuši.
Ukrainas un Rietumu militārie analītiķi sprieda, ka Krievijai trūkst raķešu, tādēļ tā vairs nevar atļauties tik intensīvi apšaudīt Ukrainu.
Šāds uzbrukums gan bija gaidāms, jo Kremlis ir saniknots par pazemojošo atkāpšanos no Hersonas pilsētas un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierašanos atbrīvotajā pilsētā.
Jau pagājušajā nedēļas nogalē, tūlīt pēc Hersonas atbrīvošanas, vairāki militārie analītiķi brīdināja Ukrainas vadību un iedzīvotājus neieslīgt eiforijā. Galvenokārt tāpēc, ka Krievija, lai arī atkāpjas no iepriekš sagrābtajām Ukrainas teritorijām, savas uzbrukuma spējas joprojām nav zaudējusi. Arī nedēļas nogalē izskanēja ziņas, ka uz Baltkrieviju un no tās aktīvi sākušas lidot Krievijas kravas transporta lidmašīnas.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks šodienas uzbrukumu saista ar Indonēzijā notiekošo G20 samitu, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevar piedalīties.
Russia responds to @ZelenskyyUa's powerful speech at #G20 with a new missile attack. Does anyone seriously think that the Kremlin really wants peace? It wants obedience. But at the end of the day, terrorists always lose.
— Andriy Yermak (@AndriyYermak) November 15, 2022
"Krievija uz Zelenska spēcīgo runu G20 samitā atbild ar jaunu raķešu uzbrukumu. Vai kāds tiešām nopietni domā, ka Kremlis vēlas mieru? Tas vēlas pakļaušanos. Taču galu galā teroristi vienmēr zaudē," uzsver Jermaks.
Ziņas par Krievijas raķešu triecieniem saņemtas arī no citām Ukrainas pilsētām. Uzbrukumā izmantotas "H-101" un "H-555" raķetes, ko izšāvušas Krievijas kara lidmašīnas, kā arī "Kaļibr" raķetes, kas raidītas no Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā.
"Varu pateikt, ka pirms kāda brīža bija raķešu triecieni no Belgorodas puses. Ir trāpīts kritiskajai infrastruktūrai, bet par cietušajiem pagaidām informācijas nav. Trāpījuma dēļ ir problēmas ar elektroapgādi, tāpēc esam apturējuši pilsētas elektrotransportu un metro. Mūsu komunālo dienestu darbinieki darīs visu iespējamo, lai apsekotu bojātās vietas un novērstu postījumus," informē Harkivas mērs Igors Terehovs.
Ukrainas rietumu pilsētas Ļvivas mērs Andrijs Sadovojs paziņojis, ka pēc raķešu trieciena 80% pilsētas palika bez elektroapgādes. Uz laiku apturēta apkure un karstā ūdens padeve.
"Vienu no vietējām slimnīcām esam pārslēguši uz dīzeļģeneratoru un drīz to pašu darīsim arī ar vēl vienu slimnīcu. Visā pilsētā ir problēmas ar elektroapgādi. Tāpēc pamazām pārejam uz dzīvi ekstremālos apstākļos, kas nozīmē arī ūdens piegādes nodrošināšanu ar dīzeļģeneratoriem. Tagad mēs pakāpeniski visas šīs sistēmas sāksim darbināt. Mums ir jāgatavojas dzīvot bez elektroenerģijas ilgāku laiku."
Černihivas apgabala vadītājs Vjačeslavs Čauss aicina iedzīvotājus palikt patvertnēs. Viņš uzsver, ka nedrīkst filmēt un fotografēt sprādzienu sekas, pretgaisa aizsardzības sistēmas darbību un Ukrainas karaspēka pārvietošanos, jo tas var palīdzēt ienaidniekam.
Bet atbrīvotajā Hersonā tikmēr turpinās atjaunošanas darbi. Pilsētā parādījušies satelītinerneta sakaru "Starlink" termināļi, tur arī var uzlādēt elektroniskās ierīces. Varasiestādes izmeklē liecības par Krievijas kara noziegumiem. Ukrainas policija arī vēstījusi par vismaz trīs vietām, kur notikusi spīdzināšana.
"Patlaban policija izmeklē un sāk krimināllietas. Par rašistu noziegumiem okupētajā Hersonā un apgabalā jau ir uzsākts daudz krimināllietu," informē Hersonas apgabala padomes deputāts Serhijs Hlaņs.
"Vakar jau tika ziņots, ka vienā no Hersonas apgabala apdzīvotajām vietām okupanti pagalmā nogalināja divus zemniekus, viņi tika atrasti miruši ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Hersonas apgabalā Dņepras labajā krastā ir arī daudz citu šādu gadījumu."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
