Ceturtdien tika ziņots, ka lidojumā uz Maskavu nevarēja doties aviokompānijas “Air France” reiss no Parīzes un lidsabiedrības “Austrian Airlines” reiss no Vīnes.
“Piekļuves trūkumam Baltkrievijas gaisa telpai būs ietekme. Bet cik liela – tas būs atkarīgs no tā, par kuru aviokompāniju ir runa,” spriež aviācijas eksperts Džons Striklends.
“Neapšaubāmi, tās ir aviosabiedrības, kas lido tuvu šim reģionam, piemēram, viss sākās ar “Ryanair” reisu no Grieķijas uz Lietuvu. Šajā Eiropas daļā diezgan aktīvas ir tādas aviokompānijas kā “Ryanair”, “Wizzair”, “airBaltic”, “Scandinavian Airlines” – tās būs skartas visvairāk.”
Tikmēr arvien vairāk valstu pieņem lēmumu savās lidostās neuzņemt Baltkrievijas lidsabiedrības “Belavia” lidmašīnas.
Igaunijas premjere Kaja Kallasa ceturtdien paziņoja, ka arī Igaunijas lidostas vairs neuzņems "Belavia" lidmašīnas. Tām nolaisties savā teritorijā jau liegušas arī vairākas citas valstis, piemēram, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Somija, Zviedrija.
Tomēr pirms Igaunijas valdības oficiāla lēmuma pieņemšanas “Belavia” lidmašīna no Minskas, pārlidojot Latvijai, ceturtdien no rīta vēl paspēja piezemēties Tallinas lidostā.
“Belavia” klienti aviokompānijas birojos Minskā aicināti saņemt atpakaļ naudu par biļetēm, kas bija nopirktas lidojumiem uz vairākām Eiropas Savienības valstu pilsētām. “Belavia” jau paziņojusi, ka līdz pat oktobrim atcēlusi visus lidojumus uz Londonu un Parīzi, kas atsakās pieņemt Baltkrievijas aviokompānijas lidmašīnas.
KONTEKSTS:
23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.
Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību rīkošanā, par ko viņam draud 15 gadu cietumsods.
Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.
Eiropas Savienības valstu līderi pēc notikušā vienojās paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī uzņēmumiem, kas finansiāli atbalsta Minskā valdošo režīmu. Baltkrievijas aviokompānijām aizliegts izmantot ES valstu gaisa telpu un nosēsties ES valstu lidostās. Savukārt Eiropas lidsabiedrībām ieteikts neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu.
