Krievijā darbu aptur un tiek ierobežoti neatkarīgie mediji

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 7 mēnešiem.

Krievijā darbību apturēja neatkarīgais televīzijas kanāls „Doždj” un likvidēta radiostacija „Eho Moskvi”. Krievijā arī daļēji bloķēs sociālos tīklus “Facebook” un “Twitter”, interneta mediju “Meduza”, britu un vācu raidsabiedrību BBC un “Deutsche Welle” un citas tīmekļa vietnes.

TV kanāla “Doždj” vadība informēja, ka medijs darbu aptur īpašu apstākļu dēļ un 3. marta dienas ziņu izlaidums bijis pēdējais šajā sezonā. Tomēr žurnālisti cer pēc kāda laika atgriezties ēterā.

Šonedēļ varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu par Krievijas militāro operāciju Ukrainā. Tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem.

“Doždj” ēteru beidza, simboliski translējot kadrus no baleta “Gulbju ezers”.

Savukārt „Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs informēja, ka lēmums par darbības pārtraukšanu pieņemts direktoru padomē ar balsu vairākumu. Tomēr darbinieki negrasās padoties un plāno turpināt darbu sociālajās platformās un sociālajos tīklos.

Tikmēr interneta eksperti izpētījuši, ka “Twitter”, “Meduza” un BBC vietņu pieejamība Krievijā ir 17 procenti, bet “Facebook” – 30 procenti. Bloķēšanai izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni.

Krievijā nav pieejamas “Google Play” un “AppStore” lietotnes, bet “Google” pārtraucis reklāmu pārdošanu Krievijā.

Darbību Krievija apturējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb", uzņēmums “Intel” apturējis preču piegādes uz Krieviju, bet Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks aicinājis boikotēt uzņēmumu “CocaCola”, kas turpinās darbību Krievijā. Savukārt Krievijas interneta tehnoloģiju uzņēmums "Yandex" brīdinājis, ka varētu piedzīvot parādsaistību maksātnespēju.   

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti