Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēstulē Eiropas valstu līderi brīdināti par gāzes piegādes pārtraukšanu Ukrainai, ja tā steidzami un pilnībā nenorēķināsies par parādiem.
Cauri Ukrainai plūst būtiska daļa Eiropas Savienības dabasgāzes patēriņa. Ja Krievija samazinās piegādes par Ukrainas patēriņa daļu, tad trūkstošā gāzes daļa tiks ņemta no Eiropas piegādēm, tādējādi gāzes visiem nepietiks.
Šāda situācija – tā sauktais gāzes karš – jau piedzīvota 2009.gada janvārī, kad Krievija uz laiku pārtrauca gāzes piegādi Ukrainai.
ASV Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki pauda nosodījumu Krievijas centieniem lietot enerģētiku kā ietekmēšanas līdzekli pret Ukrainu.
„Ukraina pašlaik maksā 485 dolārus [par 1000 kubikmetru gāzes]. Tā acīm redzami nav cena, ko būtu noteikuši tirgus spēki, un ievērojami augstāka par cenu, ko maksā Eiropas Savienības dalībvalstis. ASV sper soļus, lai palīdzētu Ukrainai, ieskaitot ārkārtas finanšu palīdzību, kā arī tehnisko atbalstu enerģētiskās drošības un energoefektivitātes jomā,” pauda Psaki.
Kremlis uzskata, ka ir bijis ārkārtīgi pielaidīgs pret Kijevu un tirgojis gāzi par tik zemām cenām, ka būtībā subsidējis Ukrainas ekonomiku. Krievijas prezidenta un valdības sarunās Novoogorjovā premjers Dmitrijs Medvedevs ziņojis, ka atbilstoši līgumam Krievija varētu piedzīt gandrīz 17 miljardus dolāru – gandrīz 13 miljardus eiro. Publiskā paziņojumu spēlē Kremļa saimnieks aicinājis ar šā parāda piedzīšanu nesteigties, ņemot vērā Ukrainas smago stāvokli un procesā esošās sarunas ar Eiropu.
„Jā, tas precīzi atbilst līgumam. Tomēr, ņemot vērā sarežģīto stāvokli, kurā pašlaik atrodas Ukraina, un to, ka vēl nav pabeigtas sarunas ar Eiropas Savienību, es lūgtu valdību un „Gazprom” atturēties no līgumā nostiprināto iespēju izmantošanas. Līdz pat papildu konsultācijām. Ja vien tām piekrīt mūsu partneri. Ja papildu konsultācijas nenotiek, tad jautājuma nav – rīkosimies atbilstoši līgumam,” sacīja Putins.
Paziņojumu diplomātija turpinās. Rietumvalstis argumentē, ka maigās ziemas dēļ tām ir lieli gāzes uzkrājumi. Gāzes vadus pārveidojot, Ukrainu varēs nodrošināt ar reverso plūsmu no Eiropas, turklāt Krievijas ekonomika necik ilgi nespējot noturēties bez ieņēmumiem no naftas un gāzes realizācijas.
Tam Kremlis atbildējis ar paziņojumu, ka savus energoresursus var realizēt arī citos tirgos un vienlaikus sācis veicināt dialogu ar Ķīnu par ciešāku sadarbību naftas, gāzes, atomenerģētikas un atjaunojamās enerģētikas jomā. Tomēr Kremlis ieinteresēts sadarbību ar Eiropas valstīm turpināt. Oficiālā Maskava norāda, ka centieni aizstāt Krievijas gāzi ar slānekļa gāzes piegādēm no Amerikas, radīs ievērojami lielākus rēķinus Eiropas patērētājiem.
Jau ziņots, ka kopš Ukrainā gāzts prezidents Viktors Janukovičs un Krievija faktiski anektēja Krimas pussalu, Maskava izmanto arī gāzes piegādes, lai ietekmētu Kijevu. Aprīlī Krievija palielinājusi gāzes cenu no 268,5 ASV dolāriem par 1000 kubikmetriem līdz 485 dolāriem. Kijevā šo soli nodevēja par „ekonomisku agresiju”.
Kijevas un Maskavas amatpersonas turpina diskusijas par gāzes cenām, taču ne viena, ne otra puse pagaidām neizrāda vēlmi piekāpties. Tieši tāpēc paralēli notiek arī diskusijas ar Eiropas partneriem par iespējamām reversajām gāzes piegādēm.
Iepriekš izskanējusi iespēja piegādāt Ukrainai aptuveni 20 miljardus kubikmetru gāzes caur Slovākiju, Poliju un Ungāriju, turklāt maksājot vidēji par 100 līdz 150 ASV dolāriem mazāk nekā tieši pērkot no Krievijas.
