Tikmēr Rietumu presē izskan minējumi, ka par spīti paziņojumiem par daļēju spēku izvešanu no Sīrijas Krievija patiesībā tikai stiprina savas pozīcijas kara pārņemtajā valstī.
Pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins negaidīti paziņoja par Sīrijā bāzēto Krievijas karaspēka vienību daļēju izvešanu no kara pārņemtās valsts, ne viens vien eksperts uzdeva jautājumus par to, kāda ir patiesā Krievijas prezidenta motivācija un vai tas tiešām nozīmēs Krievijas militārās klātbūtnes beigas Sīrijā.
Amerikāņu pētniecības kompānija “Stratfor” norāda - visticamāk, ka par Krievijas drīzu aiziešanu no Sīrijas runāt ir pāragri. Tieši pretēji – aktivitātes aviobāzē „Hmeimim” Latakijā un Tartusas ostā liecinot par Krievijas spēku pozīciju stiprināšanu.
Lai arī tiek ziņots, ka vairāk nekā ceturtā daļa no Krievijas aviācijas grupas Sīriju ir pametusi, pēdējo dienu laikā aviobāzē esot uzradušies jauni kaujas helikopteri, kas var pildīt gan aizsargfunkcijas, gan piedalīties meklēšanas un glābšanas operācijās, gan atbalstīt krievu sauszemes spēkus. Arī Tartusas ostā neesot manāma militārās tehnikas izvešana, tāpēc varot pieļaut, ka Krievija tikpat labi bruņutehniku vai tankus varētu nodot arī Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam lojālajiem spēkiem, kas tos varētu izmantot gan cīņai pret teroristu grupējumu „Islāma valsts”, gan arī pret valdošā režīma pretiniekiem.
Komentējot šos izteikumus, Krievijas prezidenta preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs uzsvēris, ka bruņutehnika Sīrijā paliek tikai ar mērķi garantēt objektu drošību. Peskovs arī atgādinājis, ka pagājušā gada septembrī misijas sākumā izvirzītie mērķi ir uzskatāmi par izpildītiem.
Pagājušajā nedēļā ietekmīgais izdevums „Financial Times” gan bija publicējis rakstu, kurā uzsvērts, ka izvirzītie mērķi nav sasniegti un Krievijas iesaistīšanās Sīrijā nav nesusi augļus – grupējums „Islāma valsts” jeb “Daīš” joprojām kontrolē lielas Sīrijas teritorijas, bet krievu gaisa spēku atbalsts Asada režīmam nav spējis izmainīt lietu būtību uz zemes un opozīcijas spēki joprojām ir spēcīgi. Tāpat tika norādīts, ka nav nekādu pierādījumu par to, ka Maskavas rīcība būtu ļāvusi nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti Sīrijā.
Šis raksts jau izsaucis Krievijas vēstniecības nosodījumu. Vēstniecības vēstulē “Financial Times” norādīts, ka izdevums ir ignorējis visus pozitīvos Krievijas sasniegumus, piemēram, to, ka Krievijas spēku izvešana no Sīrijas ir veicinājusi Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas izveidi, ir ļāvusi uzsākt Sīrijas miera sarunas Ženēvā un izsludināt Sīrijā pamieru.
Runājot par pašu Sīrijā ieviesto pamieru, Krievijas Ārlietu ministrija nosaukusi par bīstamu un neproduktīvu kavēšanos, mēģinot kopīgi ar ASV izstrādāt atbildes reakciju uz uguns pārtraukšanas režīma pārkāpumiem Sīrijā. Ministrijas paziņojumā norādīts, ka gadījumā, ja šis process arī tālāk tiks vilcināts, Krievija neizslēdzot iespēju vienpusējā kārtā vērsties pret tiem kaujiniekiem, kuri neievēro pamieru.
Vienlaicīgi tiek norādīts, ka kopumā 27.februārī ieviestais uguns pārtraukšanas režīms tiek ievērots. Krievijas Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants Sergejs Rudskojs gan paziņojis, ka Krievija ķersies pie spēka tikai pēc ticamu pierādījumu saņemšanas par bruņoto grupējumu sistemātiskiem pamiera pārkāpumiem.
Jau ziņots, ka pēc gandrīz pusgadu ilgas militārās klātbūtnes Sīrijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 14.martā paziņoja par savas armijas atvilkšanu no Sīrijas. Putins šādu soli pamatoja ar iepriekš nolikto mērķu sasniegšanu. Šāds lēmums ir samulsinājis rietumvalstis.
