Saskaņā ar izmaiņām kriminālatbildība paredzēta par nepatiesu ziņu izplatīšanu saistībā ar Krievijas bruņoto spēku darbībām Ukrainā. Kriminālatbildība draudēs arī par aicinājumiem ieviest sankcijas pret Krieviju, vēsta Krievijas informācija aģentūra "Ria". 

Maksimālais sods – trīs gadi ieslodzījumā. Ja šādas viltus ziņas tiks izplatītas organizētā grupā vai kopā ar viltus pierādījumiem, varēs piemērot sodu līdz 10 gadiem ieslodzījumā.

Bet gadījumā, ja viltus ziņu izplatīšana izraisījusi smagas sekas, tad vainīgajam draud 15 gadu cietumsods.  

Bažas par šādām izmaiņām pauda vairāki Krievijas neatkarīgie mediji, kuru darbību šonedēļ varas iestādes bloķēja it kā par viltus ziņu izplatīšanu par Krievijas militāro operāciju Ukrainā. Rezultātā darbību šonedēļ apturēja neatkarīgais televīzijas kanāls „Doždj” un likvidēta radiostacija „Eho Moskvi”, kas gan solīja turpināt darbu.

Krievijā arī daļēji bloķēs sociālos tīklus “Facebook” un “Twitter”, interneta mediju “Meduza”, britu un vācu raidsabiedrību BBC un “Deutsche Welle” un citas tīmekļa vietnes.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.