Minētās četras valstis ietilpst tā dēvētajā Normandijas četriniekā, kuru līderi 2015.gadā tikās uz sarunām, kas rezultējās ar Minskas vienošanos. Tās mērķis ir izbeigt karu Ukrainas austrumos, tomēr vienošanās īstenošana dzīvē iestrēgusi.
Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas līderu tikšanās iespējamība pieaugusi pēc gūstekņu apmaiņas starp Ukrainu un Krieviju, kas notika pirms nedēļas. Kaut datums vēl nav skaidrs, Krievijas prezidenta Putina padomnieks Ušakovs piektdien, 13.septembrī, teica, ka Normandijas četrinieka samits varētu notikt oktobrī Parīzē.
Viņš gan piebilda, ka dalībai sanāksmē Maskavai ir priekšnoteikumi. Konfliktējošie bruņotie spēki Ukrainas austrumos jānodala abās kontaktlīnijas pusēs, un ir jāvienojas par formulējumu Donbasa īpašajam statusam. Arī – jāpanāk sākotnējā vienošanās par to, kādiem būtu jābūt plānotā samita gala secinājumiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien savukārt atklāja, ka šomēnes ANO Ģenerālās asamblejas laikā viņam paredzēta tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trumpu, lai apspriestu situāciju Donabsā un divpusējās attiecības.
KONTEKSTS:
Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014. gada pavasarī drīz pēc tam, kad Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. 2014. gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.
2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
