Sankcijām, ko jau noteikusi ASV, Kanāda un Eiropas Savienība, klāt nākuši Japānas valdības noteiktie pasākumi. Tie skar 40 personas un divus Krimas uzņēmumus. Un, lai gan Eiropas Savienības sankcijās bija atstāts logs, ļaujot pabeigt jau noslēgtos līgumus, Vācija paziņojusi, ka aptur simt miljonus vērtu projektu, aprīkojot ar modernām vadības iekārtām kaujas poligonu Krievijā.
“Piegādājot Krievijai kaujas simulāciju vadības centra aprīkojumu, mēs riskējam veicināt militāru ekspansiju un palielināt militāros draudus. Un to mēs nevaram pieļaut. Nav runa par naudu, bet gan par dzīvībām,” uzsver Zigmārs Gabriels, Vācijas ekonomisko attiecību un enerģētikas ministrs.
Tomēr signāls par iespējamajiem pretpasākumiem pienāk arī no Krievijas. Eiropas Savienības sankciju dēļ lidojumus uz Eiropas Savienību nācās pārtraukt Krievijas zemo cenu lidsabiedrībai, kompānijas “Aeroflot” meitas uzņēmuma "Dobroļot”. Par atbildi oficiālā Maskava tagad apsver iespēju slēgt tā dēvēto transsibīrijas gaisa telpu Eiropas lidsabiedrībām. Tā ziņo krievu “Vedomosti”, atsaucoties uz anonīmu, bet labi informētu avotu valsts aparātā. Ja Krievija izšķirsies par šo soli, tas būtu vēl viens smags sitiens Eiropas aviopārvadājumu nozarei, kas jau ilgstoši piedzīvo smagus laikus.
Transsibīrijas gaisa telpu Tālo Austrumu reisos šķērso lielie Eiropas avio pārvadātāji lidojumos uz Japānu, Koreju un Ķīnas ziemeļu daļu. Izvēloties garākus maršrutus, lidojumu laiks ievērojami aug, palielinās degvielas un personāla izmaksas, lidmašīnu nolietojums un galu galā – rentabilitāte krītas. Tomēr nedz „British Airways”, nedz „Lufthansa”, nedz „Air France” šo ieceri krievu medijam nav komentējuši. No komentāriem atturas arī Eiropas Komisija, kā arī transporta komisārs igaunis Sīms Kallass.
Toties to, ko nozīmē Krievijas atbildes pasākumi, jau izjūt Polija un tās lauksaimnieki. Un par spīti oficiālajai pozīcijai, oficiālajā Varšavā neviens nešaubās, ka tā ir atbilde Polijai par prorietumnieciskas politikas virzīšanu Ukrainā.
Polijas iekšlietu ministrs Bartolomejs Sjenkēvičs:
“Ja iestājies par vērtībām, tad par to vienmēr ir jāmaksā. Mēs maksājam ar āboliem. Labi, ka nemaksājam ar asinīm.”
Zemkopības ministrs Mareks Savickis:
“Šajā situācijā mums būs jāveicina mūsu produkcijas noiets Ķīnā un Dienvidaustrumuāzijā. Galu galā šāda Krievijas rīcība bija sagaidāma, ņemot vērā, ka Polija aktīvi piedalījās Krievijas-Ukrainas konflikta pirmajās rindās. Mums jāizskata iespējas virzīt produkcija sarežģītos tirgos Singapūrā, Japānā un Dienvidkorejā, lai gan tas saistīts ar papildu izmaksām gan transportam, gan mārketingam. Tomēr mums nav cita ceļa. Par laimi, tikai septiņi procenti mūsu augļu un dārzeņu tika realizēti Krievijā.”
Tikmēr kārtējais Krievijas tūrisma operators paziņojis par bankrotu. Tūkstošiem cilvēku nākas repatriēt pēc ceļojumiem ārvalstīs. Tas saistīts ar mērķtiecīgu politiku.
Kremlis šogad mudina Krievijas valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumus, kā arī tajos strādājošos vasaras atvaļinājumu pavadīt Krimā, vairāk apceļot dzimteni vai draudzīgās valstis. Tas ir smags trieciens Krievijas tūroperatoriem un tūrfirmām, taču vienlaikus arī pārbaudījums Eiropas tūrisma nozarei situācijā ja Krievijas ceļotāju skaits sarūk.
