Septembra beigās kļuva zināms, ka pēc vairākkārtējiem atteikumiem badastreiku pieteikušais režisors no ieslodzījuma vietas tomēr ir nogādāts vietējā slimnīcā uz plānveida pārbaudi. Bet piektdien, 5.oktobrī, paziņots, ka Sencovs 145 dienas ilgušo bada streiku tomēr ir pārtraucis.
Par to paziņojusi informācijas aģentūra „Interfaks”, atsaucoties uz Federālo sodu izpildes dienestu.
Krievijas sodu izpildes dienesta 29.septembrī izplatītais attēls, kurā redzams Oļegs Sencovs medicīnisko pārbaužu laikā slimnīcā.
Tā direktora vietnieks Valērijs Maksimenko paziņojis, ka labākie Maskavas dietologi esot izstrādājuši Sencovam īpašu diētu viņa izvešanai no badošanās. Maksimenko pateicies visiem ārstiem un advokātiem, kuri esot pārliecinājuši Sencovu par to, ka ir nepieciešams dzīvot.
Savukārt ceturtdien, 4.oktobrī, kļuva zināms, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēmusi izskatīšanai Oļega Sencova sūdzību. Tajā tiek apgalvots, ka attiecībā pret viņu Krievijas varas iestādes ir pārkāpušas cilvēktiesību konvencijas 3.pantu par spīdzināšanas aizliegumu, kā arī 5.pantu – tiesības uz brīvību un drošību.
Strasbūrā bāzētā tiesa ir devusi Krievijas varas iestādēm laiku līdz nākamā gada 16.janvārim, lai sniegtu rakstisku paskaidrojumu un atbildētu uz tiesas uzdotajiem jautājumiem.
Šī gan nav pirmā reize, kad Oļegs Sencovs vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Jūnijā tiesa jau pieprasīja Krievijai līdzīgus skaidrojumus, kā arī medicīnisko dokumentāciju, vienlaicīgi aicinot Sencovu izbeigt badastreiku. Toreiz Sencovs no šāda aicinājuma atteicās, nosūtot Strasbūras tiesai lielu sveicienu par to, ka viņa lieta jau vairākus gadus nevirzās uz priekšu.
KONTEKSTS:
Ukraiņu režisors Oļegs Sencovs tika aizturēts 2014.gada maijā. 2015.gada augustā Ziemeļkaukāza apgabala militārā tiesa piesprieda viņam 20 gadu cietumsodu stingra režīma kolonijā par terora aktu plānošanu anektētās Krimas teritorijā. Šajā lietā tika notiesāts arī vēl viens aktīvists – Aleksandrs Koļčenko, kurš saņēma 10 gadus cietumā.
Abi vīrieši tika apsūdzēti par to, ka tūlīt pēc Krimas pievienošanas Krievijai viņi esot rīkojuši organizācijas „Krimas krievu kopiena” un partijas „Vienotā Krievija” biroju dedzināšanu. Tāpat Sencovs ar saviem līdzgaitniekiem esot plānojuši uzspridzināt Ļeņina pieminekli.
Pēc Krimas pievienošanas Sencovam automātiski piešķīra Krievijas pilsonību, tādējādi radot iemeslu neizdot viņu Ukrainai. Pats Sencovs apgalvo, ka Krievijas pasi tā arī nav saņēmis
Kopš notiesāšanas Oļegs Sencovs atrodas Jamalas Ņencu autonomā apgabala kolonijā „Baltais lācis”. Šī gada maijā viņš pieteica badastreiku, pieprasot atbrīvot no Krievijas cietumiem vairākus desmitus tajos ieslodzīto un nelikumīgi notiesāto ukraiņu, kurus viņš uzskata par politieslodzītajiem. Septembra sākumā Sencovs nosūtīja savai māsai testamentu par tiesībām uz savu daiļradi pēc iespējamās nāves.
Oļega Sencova atbrīvošanu aktīvi aizstāv daudzu rietumvalstu politiķi, tostarp no Latvijas, kā arī kultūras darbinieki, pat iesaistoties solidaritātes badastreikos. Šis jautājums aktualizēts arī ANO līmenī, bet Nobela Miera prēmijas laureāts, bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa pat aicinājis šīgada prēmiju piešķirt tieši Secovam.
Krievija līdz šim ir atteikusies Sencovu atbrīvot, norādot, ka tam ir nepieciešams ieslodzītā režisora lūgums prezidentam Vladimiram Putinam viņu apžēlot. Sencovs šādus aicinājumus ir kategoriski noraidījis.
