Krievija nosūtījusi ECT "starpvalstu prasību pret Ukrainu saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību  aizsardzības konvencijas 33.pantu," teikts Krievijas Ģenerālprokuratūras paziņojumā.

Krievija sūdzībā uzskaita Kremļa apgalvojumus, kuros Ukrainas varasiestādes vainotas gan to civiliedzīvotāju nāvē, ko 2014.gada tautas sacelšanās laikā noslepkavoja Maskavas atbalstītais toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča režīms, gan to cilvēku bojāejā, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainas austrumdaļā.

Maskava sūdzas arī par civiliedzīvotāju bojāeju tās teritorijā, ko it kā izraisījusi Krievijas dienviddaļas apšaudīšana no Ukrainas armijas puses.

"Ukrainas bruņotie spēki veic naidīgas darbības, kas rada reālus draudus to Krievijas pilsoņu dzīvībai, kas dzīvo pierobežas reģionos, un spiež tūkstošiem Ukrainas pilsoņu meklēt patvērumu Krievijā," teikts paziņojumā.

Maskava vaino Ukrainu arī to 298 cilvēku nāvē, kas gāja bojā 2014. gada vasarā, nogāžoties Malaizijas aviolainerim "Boeing 777", kuru, kā pierādījusi starptautiskā izmeklēšana, virs Austrumukrainas notrieca Kremļa uzturētās kaujinieku bandas, kuru rīcībā Krievijas armija bija nodevusi zenītraķešu iekārtu "Buk".

Pēc Maskavas domām, šajā noziegumā vainojama Kijeva, jo tā nebija slēgusi savu gaisa telpu Krievijas izraisītās karadarbības dēļ.

Krievija sūdzas arī par tā dēvēto krievvalodīgo un viņu uzņēmumu diskrimināciju Ukrainā, kā arī par Kijevas atteikšanos piegādāt ūdeni Maskavas okupētajai un anektētajai Krimas pussalai.

Ukraina kopš tai piederošās Krimas pussalas aneksijas 2014.gadā atrodas faktiskā karastāvoklī ar Krieviju.

Turklāt Krievija pēc Krimas ieņemšanas iebrukusi arī kontinentālajā Ukrainas teritorijā. Šobrīd Maskavas apbruņotās un finansētās kaujinieku bandas kontrolē plašas teritorijas Donbasā Ukrainas austrumos.

Pēc mierīgāka perioda pērn, šī gada sākumā karadarbība atkal saasinājās, un aprīlī Krievija savilka pie Ukrainas robežām un Krimā 100 000 vīru lielu armijas grupējumu, raisot bažas par pilna mēroga karadarbības atsākšanos.

Maskava gan apgalvoja, ka pie robežas koncentrētās vienības piedalās militārajās mācībās, un ka tā esot reakcija uz NATO manevriem.

Lai gan Maskava vēlāk paziņoja par savu vienību atvilkšanu uz parastajiem dislokācijas rajoniem, Vašingtona un Kijeva apgalvo, ka daļa Krievijas karaspēka palikusi pie Ukrainas robežām.

Turklāt nesen Kremlis publicēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina "sacerētu" vēsturisku apceri, ko daudzi eksperti tulko kā faktisku teritoriālo pretenziju pieteikumu Ukrainai.