Ukrainas iedzīvotāji ziemas spelgoni sagaida sagrautās mājās bez elektrības, siltuma un ūdens. Valsti atkal smagi apšauda Krievijas spēki.
Kijivas varasiestādes vēsta, ka Krievijas spēki devuši triecienu pa infrastruktūras objektiem un privātmājām. Pēc sākotnējās informācijas, ir divi cietušie, taču skaits vēl tiek precizēts.
Pagājušā nakts kārtējo reizi pierādījusi, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki spēj strādāt ļoti efektīvi.
Ukrainas virzienā no Krievijas tika palaisti aptuveni 30 droni, no kuriem lielākā daļa tika notriekti. Aptuveni 20 no šiem droniem tika raidīti galvaspilsētas Kijivas virzienā.
Krievijas armija uzbrukumā izmantoja Irānā ražotos bezpilota lidaparātus "Šahed". Nakts laikā virs Kijivas notriekti vismaz 15 Krievijas palaisti droni-pašnāvnieki, taču pieci sasnieguši savus mērķus.
Mājām izsisti logi, dažas ēkas daļēji sagrautas un pilsēta jau atkal daļēji palikusi bez elektrības, siltuma un ūdens. Uzbrukumā cieta arī sirmgalves Olgas Kobzarenko māja.
"Visi cieš. Visi! Ko lai es daru? Kliedzu, lai man palīdz? Kliegt var, cik grib. Visa pasaule un mūsu Ukraina jau to dara."
Tiek ziņots, ka Kijivā Dņepras labajā krastā nav elektrības.
Naktī gaisa trauksmes signāli atskanēja arī citviet Ukrainā, tai skaitā Čerkasu un Mikolajivas apgabalos.
Vismaz 10 bezpilota lidaparāti notriekti virs Mikolajivas apgabala, taču uzlidojumu sākumā apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Kims paudis satraukumu, kāpēc laikus nav iedarbojusies gaisa trauksme. Jau šorīt intervijā vienotajam Ukrainas ziņu maratonam Kims norādījis, ka arī šo bezpilota lidaparātu palaišanā Krievijas spēki ir mainījuši taktiku.
"Mani novērojumi ir tādi, ka viņi mēģina atklāt mūsu pretgaisa aizsardzības punktus un aplido tos, kurus zina. Viņi arī zina, ka mums ir mobilie pretgaisa aizsardzības punkti dronu notriekšanai, taču tas jau ir militārais jautājums," teica Kims.
"Runājot par šo dronu notriekšanu, ir jāatzīst, ka pēdējā laikā daudzus no viņiem mēs vairs nevaram saukt par "mopēdiem", jo liela daļa tagad jau lido ar trokšņa slāpētājiem."
Kompānija "Ukrenergo" ir brīdinājusi, ka pirmdien sala dēļ elektrosistēmā būs ievērojams elektrības deficīts. Vienlaikus kompānijas vadība paziņojusi, ka pēc 16. decembra masveidīgajiem triecieniem enerģētiķiem ar remontdarbiem esot veicies diezgan labi.
Pēdējo dienu uzlidojumi kārtējo reizi ir aktualizējuši jautājumu par nepieciešamību piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības iekārtas un, vēlams, arī lidmašīnas.
Lai arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izteicies, ka sarunās ar ASV prezidentu Džo Baidenu par sistēmu "Patriot" piešķiršanu Ukrainai ir panākts progress, amatpersonas atzīst, ka šis process ir lēns. Kā atzīst par ārvalstu palīdzību atbildīgā Oleksandra Ustinova, grūtības ir arī ar jau esošo sistēmu munīciju.
"Ar pretgaisa aizsardzības iekārtām situācija patiesībā ir diezgan bēdīga, jo to nemaz pasaulē nav tik daudz un noliktavas ir tukšas.
Daudzi saprot, ka Ukrainai patiesībā būtu nepieciešama aizsardzības sistēma "Dzelzs kupols", vai pareizāk sakot, gan viens, gan otrs. Taču vēl viena problēma ir munīcija šīm sistēmām. Ja mēs runājam par vecajām sistēmām S-300, mēs jau tagad pa visu pasauli meklējam, kur šādus lādiņus nopirkt," stāsta Ustinova.
Vienlaikus eksperti uzsver – lai arī bieži vien tiek minēts, ka raķešu un lādiņu resursi izsīkst arī Krievijai, pārlieku lielam optimismam pamata nav, jo pašreizējā Krievijas vadība šajā karā nežēlo ne cilvēkresursus, ne naudu.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvji tikmēr vēsta, ka Ukrainas bruņotie spēki veic operācijas Krievijas teritorijā, izmantojot dažādus līdzekļus. Tās ir ļoti sarežģītas un prasa nopietnu sagatavošanos, jo Krievijas militārie objekti ir labi apsargāti.
Mērķis ir tikai militārie objekti, no kuriem tiek veikti uzbrukumi Ukrainai, tai skaitā loģistikas centri, komandpunkti vai garnizoni ar lielu karavīru skaitu.
Mediji jau iepriekš vēstīja, ka svētdien, 18. decembrī, Krievijas pilsētas Belgorodas debesīs bija dzirdami sprādzieni un tas, iespējams, bija Ukrainas uzbrukums.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka šajā ziemā tiks ierosināts sarīkot vēl vienu īpašo miera formulas samitu. Zelenskis paskaidrojis, ka šāds samits būs domāts gan Ukrainai, gan jebkurai citai valstij, kura varētu saskarties ar tādu pašu teroru un agresiju, kādu Ukrainai atnesa Krievija. Ukrainas miera formula – tie ir 10 skaidri definēti punkti, kuri spēs izveidot jaunu, globāli svarīgu drošības arhitektūru, uzsvēris Zelenskis.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
