Ukraina tikmēr uzmanīgi seko līdzi Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām. NATO ziņo, ka Krievija izvietojusi Baltkrievijā vairāk karavīru nekā jebkad kopš aukstā kara beigām.
Krievija koncentrē spēkus Baltkrievijas teritorijā
Baltkrievijas dienvidos šomēnes norisinās Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku kopīgas mācības, kurās paredzēts izspēlēt scenārijus uzbrukumam Polijai, Lietuvai un Ukrainai. Ir izskanējuši brīdinājumi, ka Krievija varētu izmantot manevrus Baltkrievijā, lai īstenotu reālu iebrukumu Ukrainā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien paziņoja, ka Krievija šajā nedēļā uz Baltkrieviju ir nosūtījusi aptuveni 30 000 karavīru.
“Pēdējās dienās mēs esam pamanījuši ievērojamu Krievijas militāro spēku pārvietošanos uz Baltkrieviju. Šī ir lielākā Krievijas bruņoto spēku izvietošana Baltkrievijā kopš aukstā kara beigām.
Uz turieni ir nogādāti 30 tūkstoši karavīru, kā arī īpašo uzdevumu vienības, iznīcinātāji „Su-35”, ballistiskās raķetes „Iskander” un S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tātad mēs runājam par plašu mūsdienu militāro spēju klāstu,” sacīja NATO vadītājs.
Kremlis vaino ASV par "spriedzes eskalāciju"
Baltkrievijā ceturtdien ieradās Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, lai ar šīs valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko apspriestu Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības.
Tikšanās laikā Lukašenko paziņoja, ka manevru aktīvā fāze sāksies 10. februārī. Viņš piebilda, ka šīs militārās mācības esot ļoti svarīgas, ņemot vērā NATO un Ukrainas uzvedību, vēsta ziņu aģentūra „Belta”.
Krievija arīdzan nosodīja ASV lēmumu nosūtīt uz Poliju un Rumāniju 3000 karavīru, lai pastiprinātu NATO austrumu flangu. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Vašingtona ar šo soli pastiprina spriedzi Eiropā.
Kremlis apsūdzēja ASV par “spriedzes eskalāciju” Eiropā, bet Krievijas Ārlietu ministrija Vašingtonas lēmumu nosauca par “destruktīvu” un “nepamatotu” soli.
Pentagons paziņojis, ka uz Poliju un Rumāniju sūtītie karavīri nekaros Ukrainā, bet nodrošinās Vašingtonas sabiedroto aizsardzību.
Nav pamata panikai
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs sacīja, ka Krievijas uzbrukuma Ukrainai iespējamība tiek vērtēta kā zema un pat ASV vairs nesaucot iebrukumu par neizbēgamu.
“Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka arī mūsu Rietumu partneri, stratēģiskie partneri ir mainījuši savu retoriku. To var dzirdēt Baltā nama preses sekretāres teiktajā. Esam saņēmuši ļoti svarīgu signālu, ka beidzot oficiālajā retorikā vairs netiek lietots vārds “neizbēgams” saistībā ar iespējamo iebrukumu,” Reznikovs sacīja medijiem.
“Pastāv draudi, ir riski, tie ir jau kopš 2014. gada, no brīža, kad Krievijas Federācija kļuva par agresoru un okupantu, bet tūlītēja iebrukuma Ukrainā draudi nav novērojami. Tāpēc nav pamata panikai, bailēm, bēgšanai, koferu pakošanai.”
Kijevā ceturtdien tikās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Turcijas vadītājs ir piedāvājis būt par vidutāju starp Ukrainu un Krieviju. Erdogans paziņoja, ka tuvākajā laikā Turcijā ieradīšoties Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Nerimstot starptautiskajai spriedzei, Francijas prezidents Emanuels Makrons nav izslēdzis, ka varētu apmeklēt Maskavu, lai mazinātu krīzi. Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņojis, ka drīzumā Maskavā tikšoties ar Putinu.
