Krievija tikšanos Šanhajā izceļ kā nebijuša mēroga notikumu, kas Rietumu sankcijas drīzā nākotnē padarīs gandrīz par bezjēdzīgām. Tikšanās gaitā paredzēts parakstīt rekordlielu divpusēju nolīgumu apjomu. Tostarp vienošanos par sadarbību tālo reisu aviolaineru izstrādē, kas būtu konkurents kompāniju “Airbus” un “Boeing” ražojumiem, kā arī vienošanos par helikopteru Mi26 būvi Ķīnā. Tomēr galvenā sadaļa ir tiešo gāzes piegāžu nodrošināšana no Sibīrijas atradnēm. Par šo projektu runāts ilgi, taču Krieviju neapmierināja cena, kuru Ķīna grasījās maksāt, nedz arī papildu nosacījumi, ko Ķīna izvirzīja. Šobrīd laiks nav Putina sabiedrotais un Krievija spiesta kļūt atsaucīgāka.
„Krievijai ir divi mērķi – parādīt, ka atrasts aizvietotājs, un parādīt iedzīvotāju masai, ka viss ir kārtībā, jo tauta satraucas,” saka politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts.
Cena, ko Ķīna gatava maksāt par gāzi, ir ievērojami zemāka par Eiropas maksāto. Šāds gāzes darījums nav izdevīgs Kremlim. Tomēr Krievijas sabiedrību satrauc Rietumu sankcijas un oficiālajai Maskavai tādēļ jānosūta spēka signāls pasaulei un optimisma lādiņš pašai Krievijai.
Vienlaikus Kremlis paziņojis par ambicioziem tirdzniecības apgrozījuma pieauguma plāniem drīzai nākotnei. Jau šobrīd Krievijas un Ķīnas tirdzniecības apgrozījums ir 90 miljardi ASV dolāru. Tas gan nevar līdzināties 370 miljardus lielajam apgrozījumam starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES). Toties pieticīgs uz šī fona ir Krievijas tirdzniecības apgrozījums ar ASV 26 miljardu dolāru vērtībā. Kremlis plāno, ka jau gada laikā tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu sasniegs 100 miljardus, bet nākamo piecu gadu laikā – vēl dubultosies. Ja Kremļa ieceres izdotos izpildīt, Rietumvalstu ekonomiskās sankcijas kļūtu maznozīmīgas. Tomēr ir pamats šaubīties par reālu savienību starp Maskavu un Pekinu.
Ukrainas notikumi un starptautiskā reakcija neļauj sekmīgi realizēt vērienīgo tranzīta projektu – Jaunais zīda ceļš. Stratēģiska loma bija paredzēta Krimas ostām. Tomēr ilgākā laikā Zīda ceļa dienvidu zars mazinātu optimismu par milzīgiem kravu apjomiem tā ziemeļu zarā, ar kuru sava tranzīta biznesa nākotni saista Latvija.
„Ķīnas attiecības ar ES diez vai tiks būtiski ietekmētas. Ķīnai Eiropa ir svarīga. Un tas tiks attīstīts. Kaut kas no energoresursa var pāriet, ja izdosies iedarbināt. Protams, var kravas iet caur Pēterburgu, bet svarīgi, ka iebraucot jau „atmuitojas” Eiropas tirgum. Sanktpēterburga sadārdzina,” skaidro Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
Agresija pret ķīniešiem Vjetnamā, teritoriāli strīdi ar Japānu, energoapgāde – tie ir būtiski stratēģiski jautājumi zināmai sadarbībai īsākā termiņā, tomēr svarīgākas par Krieviju Ķīnai ir ilgtermiņa attiecības ar Rietumvalstīm un pārējo pasauli. Taču arī īstermiņa panākumus Putins varētu izmantot, atgādinot Rietumiem, ka sankcijas nav efektīvas, un uzstājot uz savām balsstiesībām reģionālu jautājumu izšķiršanā.
