Protesti pret mobilizāciju notikuši Dagestānā, Endirejas ciemā, kur cilvēki sapulcējušies, lai protestētu pret iesaukumu karā. Nobloķēts Hasavjurtas–Mahačkalas ceļš, liedzot ceļu autobusiem, kam jāaizved jauniesauktie.

Policija gaisā raidīja brīdinājuma šāvienu, lai izklīdinātu pret mobilizāciju protestējošos. Protestētāju vidū bija arī vairākas sievietes, kas policistiem pauda sašutumu par mobilizāciju.

Aizdedzina iesaukšanas punktus

Baškīrijā, Salavatas pilsētā naktī pagaidām nenoskaidrotos apstākļos aizdedzināts Putina partijas "Vienotā Krievija" birojs, bet Mordvijas republikas Razujevkā – iesaukšanas centrs, kurā pa logu iesviests Molotova kokteilis.

Logi izsisti arī mobilizācijas punktam Habarovskā.

Savukārt Burjatijas republikā fonds "Brīvā Burjatija" organizē no mobilizācijas bēgošajiem evakuācijas autobusus uz kaimiņos esošo Mongoliju.

Fonda vadība paziņojusi, ka Burjatijā masveidā tiek mobilizēti vīrieši, to nevar dēvēt par daļēju mobilizāciju, jo runa ir par burjatu, jakutu, kalmiku un citu Krievijas pamattautu iznīcināšanu.

Pie robežām veidojas garas rindas

Protesti turpinās arī Maskavā un citās Krievijas lielākajās pilsētās.

Aculiecinieki novērojuši, ka protestos vairāk izgājušas sievietes, jo protesta akciju laikā aizturētajiem vīriešiem iepriekš nekavējoties tika izdalītas pavēstes ierasties kara komisariātā.

Cilvēktiesību organizācijas vērtē, ka visā Krievijā aizturēti jau vismaz 2000 protestētāju.

Izveidojas arī rindas uz robežām, daudziem Krievijas pilsoņiem mēģinot pamest valsti.

Garas automašīnu rindas joprojām novērojamas pie vairākām Krievijas kaimiņvalstu robežām, tostarp Gruzijas, kur rindā esot jāpavada 36 stundas.

Rindas joprojām arī pie Somijas, Kazahstānas un Mongolijas robežas. Grūtības pamest valsti ir arī ar avioreisiem.

Kā stāsta juriste Anastasija Burakova, biļetes avioreisiem, piemēram, uz Turciju vai Armēniju, neesot nopērkamas, bet "no rokas" pirkta biļete varot maksāt dažus tūkstošus ASV dolāru.

Savukārt vienvirziena biļete uz Kazahstānu maksājot 800 dolāru.

Tikmēr Krievijas Federālā drošības dienesta robežsargi jau sākuši aizliegt Krievijas pilsoņiem pamest valsti, ierobežojot izceļošanu uz Krievijas un Kazahstānas robežas. Par to vietnē "Telegram" raksta advokāts, cilvēktiesību grupas "Agora" vadītājs Pāvels Čikovs.

Kremlis gatavojas aizliegt vīriešu izceļošanu

Medijos parādījušās ziņas, ka Krievijas varasiestādes gatavojas aizliegt izbraukt no valsts visiem vīriešiem.

Tīmekļa izdevums "Meduza", atsaucoties uz avotu Kremlī vēstīja, ka, iespējams, no 28. septembra izbraukt no valsts būs aizliegts mobilizācijas vecuma vīriešiem.

Divi Krievijas prezidenta administrācijai tuvi avoti tīmekļa izdevumam "Meduza" norādījuši, ka Krievijas varasiestādes gatavojas aizliegt izbraukt no valsts visiem vīriešiem mobilizācijas vecumā. Viens no avotiem teicis, ka visticamākais datums, kad šāds aizliegums stāsies spēkā, ir trešdiena, 28. septembris.

Otrs avots sacījis, ka aizliegums stāsies spēkā pēc pseidoreferendumiem par pievienošanos Krievijai, kas tiek rīkoti Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.

Pseidoreferendumu pēdējā diena ir otrdiena, 27. septembris. Avots piebildis, ka izbraukšanai no valsts Krievijas vīriešiem būs jāsaņem kara komisariāta atļauja.

Tikmēr no sociālajos tīkos atrodamajiem videomateriāliem secināms, ka mobilizēto vidū ir arī daudz vīriešu, kas uz fronti dodas labprāt un atklāti vērš pret Ukrainu un tās tautu naidīgus izteicienus. Plaši izplatīta, šķiet, joprojām ir arī alkohola lietošana mobilizēto vidū.

Balsošana zem automātu stobriem

Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos tikmēr turpinās viltus referendumi par to pievienošanu Krievijai. Rietumi arvien nosoda notiekošo, sakot, ka nekādos apstākļos tos neatzīs.

Krievijas okupētās Doneckas teritorijas pašpasludinātā vadība norādījusi, ka balsojumā esot jau piedalījušies 55 procenti vēlētāju.

Dažādi aculiecinieku video uzņēmumi gan liecina, ka tā sauktā referenduma īstenotāji pie cilvēkiem dzīvokļos ierodas kopā ar bruņotiem karavīriem, neatstājot lielu izvēli.

Maskava plāno, ka viltus referendumi Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās notiks līdz otrdienai.

Krievija izmanto Irānas piegādātos dronus

Savukārt Ukrainā dienvidu ostas pilsētai Odesai naktī atkal uzbrukuši Krievijas armijas rīcībā esošie Irānā ražotie bezpilota lidaparāti. Droni kamikadzes trāpījuši administrācijas ēkai, taču cietušo neesot.

Kijiva šonedēļ nolēma samazināt Irānas diplomātisko klātbūtni Ukrainā saistībā ar bezpilota lidaparātu piegādi Krievijai.

Ukrainas bruņotie spēki diennakts laikā iznīcinājuši astoņus Irānā ražotos dronus.

Ukrainas militārpersonas šorīt paziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā pret militāriem un civiliem objektiem Ukrainas dienvidos notikuši desmitiem raķešu uzbrukumu un gaisa triecienu, tostarp 35 apdzīvotām vietām.

Ukrainas īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka svētdien izteikusies, ka Krievija gūstā tur 2500 ukraiņu, tostarp daudzus civiliedzīvotājus, kuru vidū ir daudz sieviešu.

Vereščuka uzstāj, ka Krievijai ir jāatbrīvo civiliedzīvotāji, nevis jāmēģina viņus apmainīt.

KONTEKSTS:

21. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu. Tas vajadzīgs Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu. Pret mobilizāciju Krievijā izcēlās lieli protesti. Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.