Krievijas Izmeklēšanas komiteja pirmdien, 20.jūnijā, paziņoja, ka noslēgusi izmeklēšanu attiecībā uz piecām personām, kas apcietinātas par Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavību pagājušā gada februāri. Lietas materiāli nodoti prokuratūrai.
Starp pieciem, kas apsūdzēti par slepkavību, ir Zaurs Dadajevs. Izmeklētāji uzskata, ka viņš bija tas, kurš nošāva Ņemcovu. Dadajevs dienēja Čečenijas Iekšlietu ministrijas bataljonā „Sever”. Arī pārējie četri ir no Čečenijas.
Saskaņā ar Izmeklēšanas komitejas vēstīto apsūdzētajiem piedāvājums nogalināt Ņemcovu izteikts 2014.gada septembrī – aptuveni piecus mēnešus pirms slepkavības. Viņiem par to piedāvāti vismaz 15 miljoni rubļu, kas pēc tā laika valūtas apmaiņas kursa bija aptuveni 300 tūkstoši eiro (šobrīd aptuveni 210 tūkstoši eiro).
Komiteja paziņoja, ka šo summu piedāvājuši „Ruslans Muhudinovs un citas personas”. Izmeklēšanas komiteja viņu nosaukusi par slepkavības pasūtītāju un organizētāju. Bet Muhudinovs, kurš esot dienējis Čečenijas līdera Ramzana Kadirova pakļautībā esošajā bataljonā „Sever” kā virsnieks, nav arestēts un izsludināts starptautiskajā meklēšanā.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja norādīja, ka Muhudinova un šo „citu personu” lieta izdalīta atsevišķi un šeit izmeklēšana turpinās.
Savukārt Ņemcova ģimenes advokāts Vadims Prohorovs paziņojis, ka kriminālietu nevar uzskatīt par atklātu, kamēr nav noskaidrots slepkavības pasūtītājs.
Viņš norādīja, ka „pagaidām uz apsūdzēto soliņa sēž tikai ierindas izpildītāji, kas Ņemcovu nogalināja mantkārīgos nolūkos”.
Advokāts arī šaubās, ka īstais pasūtītājs ir Ruslans Muhudinovs, kurš piedāvājis 15 miljonus rubļu. Aģentūra „Interfax” Prohorovu citēja sakām, ka „šāda nauda uz ceļa nemētājas, pat ne Čečenijā”.
Ņemcova atbalstītāji un meita pieprasījuši, lai izmeklētāji nopratina arī Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu saistībā ar aizdomām, ka viņš vai viņam tuvu stāvoši varētu stāvēt aiz slepkavības pasūtījuma. Kadirovs šādas aizdomas noraidījis, bet izteicis par slepkavību arestētajiem atbalstošus vārdus . Viņš izteicies, ka Ņemcovu nogalināja, jo viņš atbalstīja Francijas satīras žurnālu „Charlie Hebdo”, kura birojam Parīzē pēc pravieša Muhamedu karikatūru publicēšanas 2015.gada janvārī uzbruka teroristi.
Izmeklētāji reliģisku motīvu Ņemcova slepkavībai noraidīja, norādot, ka tā tika pasūtīta aptuveni četrus mēnešus pirms uzbrukuma žurnāla redakcijai.
Ziņots, ka vienu no pazīstamākajiem prezidenta Vladimira Putina kritiķiem Borisu Ņemcovu nogalināja vēlu vakarā 2015.gada februāri Maskavas centrā, netālu no Kremļa sienām.
