Krievijas valdības mājaslapā vakar vakarā publicēts saraksts ar valstīm, kuras ir īstenojušas “nedraudzīgu rīcību” pret Maskavu. Pagaidām tajā ir iekļautas tikai ASV un Čehija.
Nokļūšana šajā sarakstā ietekmēs attiecīgo valstu diplomātisko pārstāvniecību darbu Krievijā – tām būs ierobežotas iespējas pieņemt darbā vietējos iedzīvotājus.
Saskaņā ar Krievijas valdības lēmumu Čehijas diplomātiskā misija varēs algot ne vairāk kā 19 Krievijas iedzīvotājus, bet ASV vēstniecība – nevienu.
Čehijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Čehijas iekļaušana Krievijai “nedraudzīgo valstu” sarakstā vēl vairāk pasliktinās Maskavas attiecības ne tikai ar Prāgu, bet arī ar Eiropas Savienību (ES). Šāda rīcība netieši ietekmēšot attiecības starp abu valstu pilsoņiem, tūrismu un biznesa attiecību attīstību, teikts Čehijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
ES Padomes prezidents Šarls Mišels vakar vakarā sociālajā tīklā “Twitter” ierakstīja, ka Krievijas valdības lēmums ir “vēl viens solis pretī eskalācijai”, un tas iedragāšot diplomātiskās attiecības.
Mišels ir pārliecināts, ka Krievijas mēģinājumi sašķelt ES ir veltīgi, un uzsvēra, ka Brisele pauž pilnīgu solidaritāti ar Čehiju.
ASV pagaidām nav komentējušas savu iekļaušanu Krievijas “nedraudzīgo valstu” sarakstā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 23.aprīlī parakstīja rīkojumu par atbildes pasākumiem ārvalstu nedraudzīgai rīcībai. Rīkojums paredz, ka Krievijai “nedraudzīgu valstu” vēstniecībām un konsulātiem var aizliegt pieņemt darbā Krievijas pilsoņus.
Par to, ka ASV tiks iekļautas Krievijai “nedraudzīgo valstu” sarakstā, jau aprīļa beigās informēja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
Iepriekš Kremļa kontrolētie mediji vēstīja, ka Krievijai “nedraudzīgo valstu” sarakstā varētu iekļaut arī Baltijas valstis, Poliju, Lielbritāniju, Kanādu, Austrāliju un Ukrainu.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs vakar paziņoja, ka tikai divu valstu iekļaušana Krievijai “nedraudzīgo valstu” sarakstā, “apliecinot Maskavas gatavību dialogam”, vēsta ziņu aģentūra TASS.
Pēdējo mēnešu laikā Krievijas un rietumvalstu attiecības ir strauji pasliktinājušās saistībā ar Krievijas karaspēka savilkšanu pie Ukrainas robežas, Kremļa iejaukšanos ASV vēlēšanās un Prāgas apsūdzībām, ka Krievijas specdienesti 2014. gadā esot sarīkojuši nāvējošu sprādzienu munīcijas noliktavā Čehijā.
Kopš stāšanās amatā ASV prezidents Džo Baidens ir pastiprinājis spiedienu uz Kremli. Viņš televīzijas intervijā nosauca Putinu par “slepkavu”, ieviesa jaunas sankcijas pret Krieviju un izraidīja no ASV desmit Krievijas diplomātus.
Vienlaikus Vašingtona nevēlas pilnībā saraut dialogu ar Maskavu, tāpēc tiek gatavota Baidena un Putina pirmā divpusējā tikšanās. Tās laiks un iespējamā norises vieta pagaidām nav zināmi.
