Dokumenti tika parakstīti pēc aptuveni 45 – 50 minūšu ilgas Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunas.
Savā runā Putins galvenokārt pievērsās diviem jautājumiem: pirmkārt, procesam, kādā Krievija pārņēma Krimu un Sevastopoli, kā arī politiku pret Ukrainu kopumā un, otrkārt, Rietumu politikai, kurai viņš veltīja asus vārdus. Runu vairākkārt pārtrauca vētraini aplausi, izsaucieni "Rossija, Rossija" [Krievija, Krievija], kā arī runas sākumā - Putinam ierunājoties par Krimu - "Spasibo, spasibo!" [Paldies, paldies].
Attiecībā uz Krimu Krievijas prezidents skaidroja, ka 17.marta referendums ir noticis saskaņā ar starptautiskajām normām. To lielā mērā noteikusi ne tikai Ukrainas iekšpolitika, kur pie varas ir nonākuši „neonacisti, antisemīti, rusofobi”, bet arī kultūrvēsturiskie aspekti, kas parāda, ko Krimai nozīmē Krievija un Krima - Krievijai.
Viņš pauda, ka Ukrainas politiķi neko nav darījuši savas tautas labā, kas pati pēdējos gados ir devusies darba meklējumos ārzemēs. Ukrainas krievvalodīgie iedzīvotāji ir noguruši no ekonomiskajām problēmām valstī. Tāpēc arī ir saprotama cilvēku iziešana ielās un Maidanā, prasot izskaust korupciju, mazināt nabadzību, radīt demokrātiskāku valsts pārvaldi. Taču šobrīd varu ir sagrābuši un notikumus vada cilvēki, kam ir pavisam citi mērķi. Tieši par „neonacistiem, antisemītiem, rusofobiem” nosauktie politiķi ir veikuši „skandalozas” valodas likuma reformas Ukrainā, kas ir vērstas pret nacionālajām minoritātēm, proti, Ukrainā pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas ukraiņu valoda kļuva par vienīgo valsts valodu.
Tieši tāpēc, kā pauda Putins, Krievija devusies aizstāvēt krievvalodīgos iedzīvotājus. „Mēs nevarējām atstāt Krimas iedzīvotājus nelaimē, citādi tā būtu vienkārši nodevība,” teica Putins. Krievijas prezidents izteica pārliecību, ka Krievija sargās krievu izcelsmes iedzīvotājus.
Krievijas vadītājs uzsvēra, ka Krievija nav noskaņota agresīvi pret Ukrainu vai kādu citu valsti, un aicināja neuzticēties tiem, kas baida ar Krieviju. „Mēs negribam Ukrainas reģionus, Ukrainas sadalīšanu. Mums tas nav vajadzīgs. Attiecībā uz Krimu – tās būs mājas krieviem, ukraiņiem, Krimas tatāriem (..) bet nekad nebūs [mājas] „benderoviešiem”,” akcentēja Putins un piebilda, ka Krima var būt tikai Krievijas sastāvdaļa. Tajā būs trīs oficiālās valodas - krievu, ukraiņu un tatāru.
Viņš arī noraidīja Rietumu pārmetumus agresijā un starptautisko normu pārkāpšanā. Atļauju dot pavēli Krievijas armijas spēkiem sākt akcijas Krimā viņam esot devusi Krievijas Domes Augstākā palāta. Turklāt Krimas atšķelšanās no Ukrainas ir tikpat likumīga, cik Kosovas atšķelšanās no Serbijas.
Viņš kritizēja ASV, sakot, ka tā sevi ir padarījusi par liekulības piemēru un vienīgo patiesības nesēju pasaulē. Proti, iepriekš ASV veica gaisa uzlidojumus tagadējās Serbijas galvaspilsētai Belgradai, kā arī veikusi militāras akcijas Afganistānā un citās pasaules valstīs, demokrātijas vietā radot „haosu”. Viens no tādiem piemēriem ir arī notikumi Ukrainā, kad notika Oranžā revolūcija. Pēc Putina teiktā, toreiz notikušās atkārtotās prezidenta vēlēšanas bija antikonstitucionālas.
Krievija vēlas godīgas, atvērtas attiecības ar Rietumu valstīm, taču saņēmusi pretī viltu. „Pieņēma lēmumus mums aiz muguras, nostādīja mūs jau pieņemtu lēmumu priekšā,” sacīja Krievijas prezidents. Viņš arī pauda, ka nevar iedomāties, ka Ukraina būtu NATO. Tādā gadījumā Sevastopolei, paliekot Ukrainas sastāvā, Melnajā jūrā būtu NATO karaspēks. Tas būtu drauds Krievijas dienvidiem. Jau šobrīd neesot pieņemami, ka netālu no robežas ar Krieviju esot izvietota NATO militārā tehnika.
Runas nobeigumā Putins izteica cerību - Ukrainas iedzīvotāji sapratīs, ka nav jābaidās no Krievijas, ka Vācijas iedzīvotāji sapratīs krievu tautas vēlmi būt vienā valstī, kas izpaudās balsojumā Krimas referendumā, tāpat kā to savulaik Aukstā kara laikā gribējuši vācieši, un ka ASV iedzīvotāji sapratīs Krimas cilvēku vēlmi būt brīviem.
Vienlaikus Krievijas prezidents norādīja, ka Krievijas vēlmei būt cienītai starptautiskās sabiedrības loceklei ar tās nacionālajām interesēm, kā jebkurai citai valstij pasaulē, tiks likti daudzi šķēršļi. „Mēs noteikti saskarsimies ar pretreakciju, bet mēs nevaram mūžīgi atkāpties nekurienē,” teica Putins.
Biežu ovāciju pārņemtajā zālē, kur notika Putina runa, bija ieradusies Krievijas politiskā, kā arī biznesa elite, piemēram, Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs, Maskavas mērs Anatolijs Sobjaņins, "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers un citi.
Ziņots, ka svētdien Krimā notika referendums, kurā, atbilstoši vēlēšanu rezultātiem, kurā iedzīvotāji pārliecinoši atbalstīja iestāšanos Krievijā. Ukraina un gandrīz visas citas pasaules valstis šo referendumu neuzskata par atbilstošu starptautiskajām normām. Reaģējot uz notikušo, ES, ASV, Kanāda, Japāna un citas valstis ir ieviesušas sankcijas pret konkrētām amatpersonām no Krievijas vai Krimas vai arī apturējušas iepriekš iesāktas sarunas par kādiem projektiem vai jautājumiem.
