Krievija piedāvās Turcijai palielināt augļu un dārzeņu, bet Brazīlijai un Argentīnai - gaļas un piena produktu importu. Šodien tiks arī sāktas konsultācijas ar Ekvadoras, Brazīlijas, Čīles un Argentīnas pārstāvjiem par šo valstu ražoto preču piegādi.
Pēc Federālā statistikas biroja datiem, Krievija pagājušajā gadā importēja pārtikas produktus 32 miljardu eiro vērtībā. Puse no šāda veida precēm tika ievestas no ES, ASV, Kanādas, Austrālijas un Japānas.
Krievija par sankciju ieviešanu pret valstīm, kas pret to ir ieviesušas sankcijas, paziņoja trešdien.
Jau ziņots, ka ASV, Eiropas Savienība, Japāna un Kanāda jūlija beigās pavēstīja par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Tās tiek uzskatītas par pirmajām sankcijām, kas tiešā veidā būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku. Arī Krievija ir draudējusi ieviest sankcijas pret Rietumvalstīm. Vienu no tām Krievija jau izdarīja, kad ierobežoja Polijas dārzeņu un augļu importu.
Kopumā pēdējā sankciju sarakstā ir 93 personas un 23 kompānijas, tai skaitā Krievijas Nacionālā komercbanka, lidsabiedrības „Aeroflot” zemo cenu aviokompānija „Dobrolot”, militārās rūpniecības uzņēmums „Almaz-Antej” un citi.
Pēc jauno ekonomisko sankciju ieviešanas Eiropas biržās manīts akciju kritums, Vācijas sporta apģērbu gigants „Adidas” pavēstījis, ka attiecību pasliktināšanās ar Krieviju nesīs zaudējumus, līdzīgas bažas paudis arī britu enerģijas gigants „British Petroleum”, kam pieder vismaz 20 procenti no Krievijas uzņēmuma „Rosneft”.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. ASV izlūkdienests uzskata, ka aviosabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu MH17 virs Donbasa notriekuši prokrieviski separātisti kļūdas pēc.
