Krievijas karaspēks mēģina nostiprināt pilnīgu kontroli pār Luhanskas apgabalu, ziņo Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs.
Krievijas spēki uzbrukuši Kramatorskai, ziņots par vairākiem upuriem. Ukrainas amatpersonas prognozē, ka Kramatorska būs viens no galvenajiem Krievijas armijas mērķiem pēc Lisičanskas pilsētas ieņemšanas.
Ceturtdien kārtējo reizi apšaudīta arī Harkivas pilsēta; trīs cilvēki gājuši bojā, pieci ievainoti.
Krievijas spēki aizvadītajā naktī veica divus raķešu uzbrukumus Odesas reģionam, iznīcinot divus lauksaimniecības angārus.
Ukrainas armija norāda, ka vairāk nekā 70% Krievijas izšauto nevadāmo aviācijas raķešu netrāpa mērķī.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti nosodījis Krievijas uzbrukumus civiliedzīvotājiem, atzīmējot, ka trešdien Krievijas raķešu triecienā Harkivā sagrauta Nacionālā pedagoģiskā universitāte. Viņš to nosauca par “barbarismu”.
Vienlaikus Zelenskis atzinīgi novērtēja pēdējā laikā rietumvalstu atsūtīto artilērijas sistēmu darbību un to precizitāti - nedēļas laikā vietējie mediji ziņojuši, ka Ukrainai izdevies iznīcināt vismaz desmit Krievijas karaspēka noliktavas un bāzes tās karaspēka okupētajās teritorijās.
“Beidzot var just, ka ļoti spēcīgi sāk darboties Rietumu artilērija - ieroči, ko saņēmām no mūsu partneriem. To precizitāte ir tieši tāda, kāda ir nepieciešama.
Mūsu aizstāvji dod spēcīgus triecienus noliktavām un citiem objektiem, kas ir svarīgi okupantu loģistikai. Tas ievērojami samazina Krievijas armijas uzbrukuma potenciālu.
Okupantu zaudējumi ar katru nedēļu tikai pieaugs, tāpat kā viņu apgādes grūtības," prognozē Zelenskis.
Ukrainā darbojas jau deviņi daudzstobru reaktīvās raķešu sistēmas HIMARS un analogi kompleksi, ko piegādājušas ASV un rietumvalstis, ceturtdien paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs.
Ukrainas spēki patlaban cenšas izvērst pretuzbrukumus vairākos virzienos dienvidu frontē, vēsta Kijiva. Maskava tikmēr apgalvo, ka divas HIMARS iekārtas iznīcinājusi.
Analītiķi vienlaikus novēro, ka Krievija, lai arī turpina raķešu un artilērijas triecienus, patlaban, iespējams, ietur “operacionālo pauzi”. Tā secinājusi ASV bāzētā domnīca “Kara pētījumu institūts”, atzīmējot, ka, trešdien pirmo reizi 133 kara dienu laikā, Krievija neziņoja par jebkādiem teritoriāliem ieguvumiem Ukrainā. Domnīca vērtē, ka Maskava uz laiku piebremzē ofensīvu, lai sagatavotu spēkus jauniem uzbrukumiem.
Ukrainas Ārlietu ministrija tikmēr izsaukusi Turcijas vēstnieku pēc tam, kad Turcijas varasiestādes atbrīvoja zem Krievijas karoga kuģojošu kravas kuģi, kurš, iespējams, pārvadāja no Ukrainas ostām nozagtus graudus.
Savukārt Rumānija atjaunojusi padomju laika dzelzceļa līniju, kas savieno Donavas upes ostu ar Ukrainu, lai palīdzētu palielināt graudu eksportu. Polija apsver iespēju būvēt graudu termināli, lai palīdzētu pārvietot Ukrainas graudus eksportam.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
