Nesniedzot nekādus pierādījumus, Krievija paziņojusi, ka Ukraina ar Lielbritānijas flotes speciālistu palīdzību sestdienas rītā veikusi plašu bezpilota lidaparātu uzbrukumu Melnās jūras flotei, kas atrodas Krimas ostas pilsētā Sevastopolē. Viens kuģis esot cietis.
Krievija apgalvo, ka šie kuģi bijuši iesaistīti "graudu koridorā", kas ar ANO un Turcijas starpniecību izveidots, lai eksportētu lauksaimniecības produktus no Ukrainas ostām. Tāpēc Krievija paziņojusi, ka aptur savu līdzdalību "graudu koridora" līgumu izpildē.
Savu iesaisti sprādzienos jau noraidījusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Savukārt Ukrainas armijas dienvidu aizsardzības spēki norādīja, ka sprādzienu iemesls varētu būt pašas Krievijas armijas neveiksmīgs mēģinājums izšaut pretgaisa aizsardzības raķetes.
Tāpat Maskava paziņojusi, ka aiz šiem uzbrukumiem stāvot Lielbritānijas kara flotes speciālisti, kas atrodas Ukrainā un konsultē tās armiju. Viņi esot palīdzējuši arī izplānot sprādzienus, kas sabojāja gāzes vadu "Nord Stream". Nekādus pierādījumus šiem apgalvojumiem Krievijas amatpersonas nav sniegušas.
Krievijas ieceltā Sevastopoles pilsētas vadība vēsta, ka civilā infrastruktūra nav cietusi. Tomēr viņi ir izteikuši aicinājumu vietējiem iedzīvotājiem neievietot internetā video kadrus ar uzbrukuma sekām, jo šādi pilsētnieki palīdzēšot ukraiņiem.
Kā zināms, Sevastopole atrodas Krimas pussalā, ko Krievija ir nelikumīgi anektējusi 2014. gadā. Tur ir izvietota ievērojama Melnās jūras flote.
Elektrības piegādes pārrāvumi
Tikmēr vairāku Ukrainas reģionu iedzīvotājiem nākas sastapties ar elektrības piegādes pārrāvumiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka kopumā ir ietekmēti aptuveni četri miljoni iedzīvotāju gan galvaspilsētā Kijivā, gan vairākos citos reģionos. Elektrība regulāri tiek atslēgta uz vairāk nekā četrām stundām, lai stabilizētu tīklu.
Kā zināms, Krievija pēdējā laikā ir veikusi vairākus uzbrukumus Ukrainas elektrostacijām un ar tām saistītai infrastruktūrai. Tomēr Zelenskis uzstāja, ka tas nespēs salauzt ukraiņu garu.
Prezidents arī piebilda, ka Krievijas spēki cieš ievērojamus zaudējumus karā: "Šodien ienaidnieks ziņo, ka mobilizācija esot pabeigta un ka viņiem vairs nevajadzēšot sūtīt jaunas Krievijas pilsoņu grupas uz fronti. Mums ir pilnīgi pretēja sajūta. Kaut gan Krievija mēģina palielināt spiedienu uz mūsu pozīcijām, izmantojot mobilizētos cilvēkus, viņi ir tik slikti sagatavoti un ekipēti, komandieri tik nežēlīgi viņus izmanto, ka tas ļauj mums secināt, ka Krievijai drīzumā vajadzēs jaunu cilvēku vilni, ko sūtīt karā."
Ciema iedzīvotāja: Mūs bombardē gandrīz katru dienu
Pienāk ziņas, ka Krievijas okupētajās teritorijās tiek likvidētas slimnīcas un to aprīkojums tiekot izvests uz Krieviju.
"Okupanti nolēmuši pilsētās slēgt medicīnas iestādes, izvest aparatūru, ātrās palīdzības mašīnas – visu... Viņi izdara spiedienu uz ārstiem, kuri vēl palikuši okupētajās teritorijās, lai viņi pārceļas uz Krievijas teritoriju," sacīja Zelenskis.
Tie, kas palikuši frontes tuvumā, gatavojas ziemai. Kādā ciemā, kas atrodas netālu no Mikolajivas un frontes līnija ir tikai dažu kilometru attālumā, jau pusgadu nav elektrības. Tāpēc palīdzības sūtījumi ar pārtiku, siltām drēbēm un vienkāršām plītīm, uz kurām var gatavot un pie tām sildīties, tiek ļoti novērtēti.
"Cilvēki ir ļoti priecīgi. Un krāsnis var glābt dzīvības ziemas laikā," pastāstīja Zviedrijas palīdzības darbinieks Slava Svatars.
"Protams, mēs esam noraizējušies. Šeit ir auksti. Vējš auksts.
Bet, kad krievi aizies, mēs ar visu tiksim galā," sacīja Ukrainas ciemata iedzīvotāja Ņina.
No agrākiem 700 iedzīvotājiem tur palikuši tikai 70. Skola un bērnudārzs izpostīti, apšaudes notiek katru dienu.
"Viņi mūs bombardē gandrīz katru dienu, kā sasveicinoties. Tā ir kļuvusi par ikdienu, un mēs pie tā esam pieraduši. Agrāk mums bija bail, bet nu vairs nav," sacīja Ņina.
Kanādas atbalsts Ukrainai
Kanādas premjers Džastins Trudo ir paziņojis par jaunu atbalsta mehānismu Ukrainai. Tiekoties ar Kanādā dzīvojošajiem ukraiņiem, Trudo sacīja, ka valdība gatavojas izlaist Ukrainas suverēnās obligācijas. Tās būs pieejamas iedzīvotājiem lielākajās bankās.
"Tie būs ļoti līdzīgi Kanādas valdības vērtspapīriem, kas daudziem ir pazīstami. Šie līdzekļi tiks novirzīti Ukrainas valdībai, lai viņi varētu turpināt atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus," sacīja Trudo.
Kā zināms, Ukrainas valdībai katru mēnesi ir nepieciešama vairāku miljardu eiro palīdzība, lai segtu valsts uzturēšanas ikdienas izmaksas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
