Krievija ceturtdien arīdzan izraidīja no valsts amerikāņu diplomātu Bārtu Gormanu, kurš ASV vēstniecībā Maskavā bija pēc ranga otrs augstākais diplomāts aiz ASV vēstnieka.
Decembra vidū Krievija izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apmierināt virkni Maskavas prasību, piemēram, atteikties no turpmākas NATO paplašināšanās uz austrumiem.
Janvāra beigās ASV un NATO iesniedza rakstisku atbildi Maskavai, un tagad Krievijas Ārlietu ministrija ir publicējusi savu atbildi uz rietumvalstu priekšlikumiem.
Kremlis uzskata, ka Vašingtona nav sniegusi “konstruktīvu atbildi” uz Krievijas prasībām par drošības garantijām.
“Tā kā amerikāņu puse nav izrādījusi gatavību vienoties par stingrām, juridiski saistošām mūsu drošības garantijām no ASV un to sabiedroto puses, Krievija būs spiesta reaģēt, tai skaitā ar militāri tehnisku pasākumu īstenošanu,” šāds brīdinājums iekļauts Krievijas paziņojumā.
“Uzstājam, lai no Centrālaustrumeiropas, Dienvidaustrumeiropas un Baltijas valstīm tiktu izvests viss ASV karaspēks un bruņojums. Esam pārliecināti, ka šajās zonās pilnīgi pietiek ar nacionālo potenciālu,” apgalvo Krievija.
Lielākās amerikāņu karaspēka vienības Austrumeiropā ir izvietotas Polijā, kur pēdējā laika notikumu iespaidā ASV prezidents Džo Baidens apņēmies vēl vairāk palielināt amerikāņu militāro klātbūtni.
Baltijas valstīs amerikāņu karavīri regulāri piedalās kopīgās mācībās ar citu NATO valstu karavīriem, bet ASV militārā klātbūtne Baltijā ir salīdzinoši neliela, jo NATO kaujas grupu veidošanā lielāko lomu uzņēmušās citas NATO valstis, piemēram, Ādažu bāzē Latvijā izvietoto kaujas grupu vada Kanāda.
Krievija pieprasa, lai NATO dalībvalstis pārtrauktu attīstīt militāro infrastruktūru Krievijas robežu tuvumā un atjaunotu stāvokli, kāds bija līdz 1997. gadam, kad Austrumeiropas valstis vēl nebija uzņemtas NATO.
Krievija iebilst pret NATO bāzu veidošanu bijušās PSRS teritorijā, kā arī kategoriski vēršas pret Ukrainas un Gruzijas iespējamo uzņemšanu NATO.
Maskava savā paziņojumā paudusi satraukumu par ASV un NATO militāro aktivitāti Krievijas robežu tuvumā. Krievija žēlojas, ka tiek ignorētas tās nospraustās “sarkanās līnijas”.
Rietumvalstis norāda, ka ASV un NATO nekādā veidā neapdraud Krieviju, bet tieši Maskava ir tā, kas nepārprotami rada draudus kaimiņvalstu drošībai.
Pašlaik tas visvairāk attiecas uz Ukrainu, kuras robežu tuvumā Krievija koncentrējusi līdz pat 150 000 karavīru.
Maskava apgalvo, ka nekāda Krievijas iebrukuma Ukrainā “nav un netiek plānots”.
Krievija arīdzan noliedz, ka būtu okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava apgalvo, ka 2014. gadā Ukrainā noticis “valsts apvērsums”, kura iniciatori ar ASV un sabiedroto atbalstu esot uzņēmuši kursu uz “nacionālistiskas” valsts veidošanu, krievvalodīgo apspiešanu.
Šajā situācijā Krimas ļaudis esot nobalsojuši par apvienošanos ar Krieviju. “Jautājums par Krimas piederību ir slēgts,” apgalvo Kremlis.
ASV un NATO uzsver atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālai vienotībai, tai skaitā Krimai kā Ukrainas sastāvdaļai.
Vašingtona norāda, ka ASV un NATO spēku klātbūtne Eiropā ir “ierobežota un proporcionāla”, pilnībā atbilstoša NATO un Krievijas līgumiem. ASV informē, ka amerikāņu karavīru skaits Eiropā pašlaik ir četrreiz mazāks nekā aukstā kara laikā.
Taču vienlaikus ASV brīdina Maskavu: ja Krievija turpinās agresiju pret Ukrainu, amerikāņi un sabiedrotie būs spiesti palielināt savu spēku klātbūtni šajā reģionā. ASV gan sola ievērot savu apņemšanos neizvietot kodolieročus Austrumeiropas valstu teritorijā.
NATO uzsver, ka nevēlas konfrontāciju ar Krieviju, bet negrasās atteikties no alianses pamatprincipiem, tai skaitā NATO dibināšanas līguma 5. panta, saskaņā ar kuru uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu visām.
“Mēs spersim visus nepieciešamos soļus, lai aizsargātu un aizstāvētu savus sabiedrotos, un negrasāmies pakļaut savas spējas nekādiem kompromisiem,” rakstīts janvāra beigās nosūtītajā NATO vēstulē Krievijai, kuras saturs nonācis Spānijas laikraksta "El Pais" rīcībā.
