Tāpat arvien jauni Krievijas žurnālisti un mediji tiek iekļauti “ārvalstu aģentu” sarakstā, pastiprinoties bažām par spiediena palielināšanos pret neatkarīgajiem medijiem. Tikmēr vairāk nekā 150 mediju un sabiedrisko organizāciju parakstījušas petīciju, pieprasot “ārvalstu aģentu” likuma atcelšanu.
Miljoniem rubļu sods
Dažādu valstu vēlme kontrolēt interneta platformās pieejamo informāciju nav nekas jauns. Lai arī vairumā gadījumu Rietumu pasaulē uzsvars tiek likts uz cīņu pret naida runu vai dezinformāciju, daudzās valstīs, kuru režīmus var uzskatīt par autoritāriem, rodas iespaids, ka uzmanības centrā ir mēģinājumi ierobežot vārda brīvību.
Par šādu piemēru var uzskatīt arī Krieviju. Maskavas tiesa otrdien piespriedusi kārtējās iespaidīgās soda naudas Rietumos reģistrētām sociālās saziņas vietnēm “Facebook” un “Twitter”, kā arī savulaik Krievijā radītajai saziņas platformai “Telegram”. Vislielāko sodu (21 miljonu rubļu jeb 230 000 eiro) saņēmis “Facebook”, “Twitter” sodīts ar deviņiem miljoniem rubļu, bet “Telegram” ar 5 miljoniem rubļu.
Vēršas pret "gudro balsošanu"
Soda naudas piemērošanas iemesls ir atteikums dzēst Krievijā aizliegtu informāciju. Par kādiem konkrēti materiāliem ir runa, pagaidām nav zināms, taču medijus uzraugošā organizācija “Roskomnadzor” iepriekš bija apsūdzējusi platformas par pornogrāfijas izplatīšanu, aicinājumiem uz ekstrēmismu un publikācijām par narkotiku izgatavošanu. Tostarp “Roskomnadzor” iepriekš bija pieprasījusi dzēst arī aicinājumus ierasties uz opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalsta akcijām.
Krievijas federālie tiesu izpildītāji viesojušies arī tehnoloģiju kompānijas “Google” birojā. Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā varas iestādes vēlas panākt, lai “Google” izpildītu tiesas spriedumu un tās meklētājos neuzrādītos informācija par tā dēvēto “gudro balsošanu”. Tā ir Alekseja Navaļnija un viņa atbalstītāju izstrādāta sistēma, kas palīdz mobilizēt vēlētāju balsis par valdošajai partijai “Vienotā Krievija” konkurējošajiem politiskajiem kandidātiem, kuriem ir reālākās izredzes cīnīties par uzvaru.
“Google” pārstāvji gan atbildējuši, ka tiesu izpildītāji ir ieradušies Krievijas kompānijas birojā, bet pretenzijas tiek izvirzītas amerikāņu “Google”. Tieši “Google” šī gada sākumā izlēma apstrīdēt tiesā tai piespriestās soda naudas.
Saraksts arvien paplašinās
Tikmēr 150 dažādu preses izdevumu redakcijas, bezpeļņas un labdarības organizācijas, kā arī dažādas pilsoniskās iniciatīvas ir kopīgi parakstījušas petīciju, pieprasot atcelt likumu par ārvalstu aģentiem. Kopīgajā paziņojumā norādīts, ka kopš gada sākuma Krievijā ārvalstu aģentu sarakstā ir iekļauti seši masu saziņas līdzekļi, 20 žurnālisti un septiņas bezpeļņas organizācijas, bet kopumā šajā sarakstā iekļauto personu un organizāciju skaits ir pārsniedzis 220.
Šāda varas iestāžu rīcība tiek traktēta kā spiediena izdarīšana uz masu medijiem un sabiedriskajiem aktīvistiem ar mērķi vājināt pilsonisko sabiedrību. Petīcijas autori arī uzskata, ka likums par ārvalstu aģentiem ir ne tikai diskriminējošs, bet arī pārkāpj Krievijas konstitūciju un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.
Soda par varas kritizēšanu
Taču vēršanās pret medijiem Krievijā turpinās. Piemēram, Krasnojarskas apgabala tiesa atsaukusi raidīšanas licenci vietējam televīzijas kanālam “8. kanāls”. Oficiālais iemesls – programmas virzības neatbilstība licencei. Paši žurnālisti uzskata, ka tiek sodīti par “Roskomnadzor” vietējā pārvaldes vadītāja kritizēšanu.
Savukārt ārvalstu aģentu sarakstā šajās dienās iekļauts izdevuma “Pleskavas guberņa” galvenais redaktors Deniss Kamaļagins. Viņa izdevums, atsaucoties uz Ārkārtas situāciju ministrijas avotiem, publicēja materiālu par ķīmisku vielu noplūdi kādā militārajā poligonā. Vēlāk gan pati ministrija šo informāciju esot noliegusi.
