ĪSUMĀ:
- Krievijā aizturēti vairāk nekā 1400 opozīcijas līdera Navaļnija atbalstītāju.
- Viņi lielā skaitā izgāja Maskavas ielās, lai protestētu pret tiesas spriedumu Navaļnijam piespriest gandrīz trīs gadus ilgu cietumsodu.
- Kremlis policijas rīcību aizstāv.
- Rietumvalstis nosoda un brīdina par sankciju pastiprināšanu.
- ES augstais pārstāvis ārlietās dosies uz Krieviju; cer tikties ar Navaļniju.
Aiztur Navaļnija atbalstītājus
Tiesas sēdes laikā Manēžas laukumā galvaspilsētā Maskavā sākotnēji ieradās liels skaits drošības dienestu darbinieku, bet pats laukums tika norobežots. Vēlāk ap laukumu pulcējās simtiem cilvēku, taču viņu pārvietošanos bloķēja.
Tomēr protesta akcijas turpinājās vismaz līdz vieniem naktī, un drošībnieki pielietoja spēku un aizturēja daudzus aktīvistus.
Plašos protestus izraisīja Maskavas tiesas lēmums apmierināt Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta prasību nomainīt Navaļnijam 2014. gadā piespriestu nosacītu sodu pret reālu trīsarpus gadus ilgu cietumsodu.
Viņam ieslodzījuma vietā būs jāpavada apmēram divi gadi un astoņi mēneši, jo daļu soda viņš izcietis, atrodoties mājas arestā. Atbalstītāju lielāko sašutumu izraisīja tas, ka tiesneši neņēma vērā, ka Navaļnijs saindēšanas dēļ nevarēja izpildīt nosacītā soda noteikumus. Visā pasaulē tas tiek vērtēts kā klaja ņirgšanās par oficiālā Kremļa pretiniekiem.
Mediju izplatītajos videomateriālos redzams, ka pret mierīgajiem protestētajiem tika izmantota nepamatota vardarbība, un tas radīja plašu rezonansi pasaulē.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs telefonkonferencē drošības struktūru rīcību aizstāvēja: “Policijas reakciju izraisīja draudi, kas varētu notikt šāda neatļauta mītiņa laikā. Neatļauta mītiņa organizēšana izraisa bažas un pamato policijas stingru rīcību likuma ietvaros.”
Vienlaikus laikraksts "Kommerstant" vēsta, ka, reaģējot uz skolēnu un studentu aktīvo iesaistīšanos pēdējo pāris nedēļu protestos un cenšoties šo tendenci apslāpēt, Krievijas skolās tiekot plānots ieviest īpašu audzinātāja padomdevēja posteni, kas cita starpā ar jauniešiem runās par protestiem.
Nosoda vēršanos pret protestētajiem
Tikmēr Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicināja Eiropas Savienības un pasaules līderus asi reaģēt uz Krievijas tiesas lēmumu un apsvērt sankciju noteikšanu. Šajā valstī vēl joprojām tiekot izmantota staļiniskā attieksme “nav cilvēka – nav problēmas”. Konkrētus lēmumus, tai skaitā par sankcijām, varētu pieņemt pēc plānotās bloka augstā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela vizītes Maskavā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons sociālās saziņas vietnē “Twitter” uzsvēra, ka politiskās domstarpības nav noziegums. Arī Francijas ārlietu ministrs Žans-Īvs Ledriāns situāciju Krievijā raksturoja kā ļoti nopietni: “Ir acīmredzama virzība uz autoritārismu, jo īpaši ar šādiem patvaļīgiem un kolektīviem arestiem, attiecībā uz šādiem preventīviem arestiem attiecībā uz Alekseja Navaļnija lietu.”
Vācijas kanclere Angela Merkele aicināja Krievijas varas iestādes atbrīvot Alekseju Navaļniju un pārtraukt mierīgu protestētāju vajāšanu. "Vakardienas spriedums pret Alekseju Navaļniju ir tālu no tiesiskuma principiem. Šis sods balstīts uz spriedumu, kuru Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2017. gadā atzina par patvaļīgu un pretrunā ar taisnīgas tiesas principu. Tāpēc Vācijas valdība un kanclere personīgi aicina atbrīvot Navaļnija kungu," pauda Vācijas kancleres Angelas Merkeles runasvīrs Stefans Zīberts.
Līdzīgu viedokli pauda arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un citu valstu līderi.
Analizējot Rietumvalstu izteikumus, redzamas divas galvenās prasības Kremlim: Navaļnijs jāatbrīvo, jo viņam piespiestais sods ir nelikumīgs, un prasība ir atbrīvot aizturētos demonstrantus, nosodot policijas vardarbību pret miermīlīgiem un neaizsargātiem protestētājiem.
Arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča paziņojusi, ka Navaļnijam piespriestais ieslodzījums ir pretrunā ar Krievijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā. Viņa arī uzsver, ka tas grauj visu Krievijas pilsoņu tiesību aizsardzību un prasa Krievijas varas iestādēm atsākt cilvēktiesību ievērošanu, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, zem kuriem parakstījusies arī Krievijas Federāciju.
Tāpat ANO Cilvēktiesību komisāra birojs prasījis Navaļnija atbrīvošanu un nosodījis viņam piespriesto cietumsodu kā nepamatotu.
Tikmēr ES augstais pārstāvis ārlietās Žuseps Borrels piektdien dosies uz Krieviju un tikties ar ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kurš gan teica, ka Navalņija indēšana bijusi inscenēta. Tāpēc saruna ar Lavrovu ES augstākajam diplomātam nesolās būt viegla.
Borrels arī vēlētos tikties ar Navaļniju, ja iespējams. Gaidot uz šīs tikšanās rezultātiem, Eiropa arī lems par tālāko rīcību.
Savukārt starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” norādīja, ka Navaļnija spriedums ir politiski motivēts un atklāj Krievijas varas iestāžu patieso seju – iespējams arestēt ikvienu, kurš uzdrošinās protestēt pret to noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja, ka Krievijas vara pārgājusi uz represīvu iebiedēšanas autoritārismu, vardarbības demonstrēšana pierāda politisko vājumu.
Komentējot protestu ietekmi uz situāciju Krievijā, Sprūds norādīja, ka neviena valsts nemainās diennakts laikā, bet savukārt spiediens no ārpuses Krievijā dažreiz nostrādā pilnīgi pretēji, tomēr pašreiz līgums starp varu un sabiedrību balstās uz ļoti šķobīgiem pamatiem, un Krievijas sabiedrība nav gatava akceptēt jebkuru varu.
Sprūds arī pauda bažas par Navaļnija likteni, pat pieļaujot, ka viņš no cietuma var neatgriezties.
KONTEKSTS:
Kremļa opozicionāru Navaļniju aizturēja Maskavas lidostā brīdi pēc tam, kad viņš bija ieradies no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc saindēšanas ar "Novičok" 2020. augustā Krievijas pilsētā Tomskā. Nākamajā dienā pēc atgriešanās Krievijā kļuva zināms, ka Navaļnijs ir apcietināts uz 30 dienām līdz februāra vidum, tas skaidrots ar to, ka opozicionārs pārkāpis viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumus. Navaļnijs gan norādījis, ka apsūdzības ir politiski motivētas. Tagad viņu apsūdz divos atsevišķos kriminālprocesos.
Apcietinātā Krievijas opozīcijas līdera Navaļnija atbalstītāju demonstrācijās 23. janvārī Krievijā aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku. Pasaule uz notikušo Krievijā reaģējusi nosodoši. Piemēram, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paudis nosodījumu par plašajām aizturēšanām un nesamērīgo spēka pielietošanu.
Arī 31. janvārī notikušajos protestos aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku. Kā ziņo Krievijas neatkarīgie mediji – jūtams, ka protesti Navaļnija atbalstam pāraug protestos pret pastāvošo režīmu Krievijā.
