Par pērn februārī pie Kremļa sienām nošauta politiķa slepkavību tiesā piecus vīriešus, kuri pirmdien pirmo reizi stājās ne tikai tiesas, bet arī televīzijas kameru priekšā.
Maskavas apgabala kara tiesa jau no paša rīta bija burtiski omoniešu un policistu ielenkumā. Visiem žurnālistiem pat nesanāca ienākt vēsturiskajā ēkā - koridoros nepietika vietas. Taču sēdei bija jānotiek tieši tur, jo viens no apsūdzētājiem nozieguma brīdī vēl bijis Krievijas iekšlietu spēku Čečenijas bataljona kaujinieks.
No Čečenijas nākuši visi pieci apsūdzētie, visi - vienā vai otrā veidā saistīti ar Čečenijas vadību.
Apsūdzības ieskatā viņu loma Borisa Ņemcova slepkavībā bija dažāda. Vieni vākuši par politiķi informāciju, pētījuši viņa dienas ritmu, citi - piedalījušies pašā slepkavībā.
Divi no apsūdzētajiem uzreiz pēc aresta izmeklētājiem detalizēti stāstījuši par to, kā Ņemcovu izsekojuši un nošāvuši, taču tagad visi savu vainu noliedz. Tostarp arī Zaurs Dadajevs, kuram apsūdzības ieskatā ir izšķiroša loma - viņš uz Ņemcovu esot šāvis.
Zaura Dadajeva advokāts Šamsudins Cakajevs stāstīja, ka “slepkavības dienā Dadajevs bija Maskavā, jo, kā jebkurš brīvs pilsonis atbrauca uz galvaspilsētu, plānoja te dzīvot, iestāties augstskolā, strādāt...”
“Izmeklēšanas darbs bija ļoti slikts. Pierādījumi ir savākti vien tādi, kas apstiprinātu to, ko uzreiz pēc aizturēšanas teica mans klients. Izmeklētāji nav mēģinājuši pārbaudīt, noskaidrot, varbūt cilvēks nesaka taisnību, sevi apmelo. Nerunājot pat par to, ka manu klientu spīdzinājuši,” klāstīja advokāts.
Ar izmeklēšanas darbu nav apmierināti arī Borisa Ņemcova ģimenes advokāti. Advokāts Vadims Prohorovs norādīja - pasūtījuma slepkavību var saukt par atklātu tikai tad, ja nosaukti pasūtītāji un organizētāji.
“Mēs vairākkārt lūdzam veikt virkni izmeklēšanas darbību (piemēram, pratināšanas) pret vairākiem Čečenijas amatpersonām, bet tas nenotika. Tāpat lietas materiālos dīvainā kārtā nav videoierakstu no novērošanas kamerām pie slepkavības vietas,” pauda advokāts.
“Federālais apsardzības dienests it kā apgalvo, ka uz Lielā Moskvoreckas tilta neesot kameru. Bet tas ir tieši pie Kremļa, pasaulē apsargātākās teritorijas!” uzsvēra Prohorovs.
Pie tiesas zāles notika pikets, jo arī Krievijas politiskās opozīcijas pārstāvji uzskata, ka pēc būtības Borisa Ņemcova nāve nav izmeklēta. Nogalinātā politiķa līdzgaitnieks, opozīcijas partijas "Parnas" līdzpriekšsēdētājs Iļja Jašins pieprasīja aicināt uz pratināšanu pašu Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu.
Jašins uzskata, ka izmeklēšanas komitejai vienkārši bail no Čečenijas līdera.
“Mēs turpināsim rīkot piketus un mītiņus, vāksim parakstus. Jā, opozīcijai nav spēka resursu, lai kādu piespiestu izmeklēt šo lietu. Bet sabiedrības viedoklim arī Krievijā ir spēks, un te ir pietiekoši daudz cilvēku, kas vēlas, lai mūsu valstī vairs nenotiktu politiskie noziegumi,” uzsvēra Jašins.
Ņemcova līdzgaitnieki arī atgādināja par savu notikušā versiju - Ņemcovam esot bijis sens konflikts ar Čečenijas vadītāju Ramzanu Kadirovu, turklāt īsi pirms nāves Ņemcovs sācis izmeklēt Kadirova kaujinieku iespējamo dalību Austrumukrainas konfliktā.
Jau vēstīts, ka par slepkavu šajā lietā tiek uzskatīts Zaurs Dadajevs. Saskaņā ar apsūdzību viņam palīdzēja brāļi Anzors un Šadids Gubaševi, Tamerlans Eskerhanovs un Hamzats Bahajevs. Vēl viens aizdomās turamais - Beslans Šavanovs - mīklainos apstākļos gāja bojā aizturēšanas laikā.
Boriss Ņemcovs tika nogalināts 2015. gada 27.februāra vēlā vakarā Maskavas centrā. Slepkava politiķim sekoja no kafejnīcas pie Sarkanā laukuma, un liktenīgie pieci šāvieni atskanēja uz Moskvoreckas tilta pārsimt metru no Kremļa sienas.
