ĪSUMĀ:
- Tiesa Maskavā atzina par vainīgu krāpšanā režisoru Serebreņņikovu.
- Serebreņņikovam piesprieda trīs gadu cietumsodu nosacīti.
- Viņš apsūdzēts lietā par Maskavas Gogoļa centra teātra projektam piešķiro valsts līdzekļu piesavināšanos.
- Līdz ar režisoru par vainīgiem atzīti vēl divi apsūdzētie - nekomerciālās organizācijas “Sedmaja studija” bijušie vadītāji.
Par vainīgiem atzīti arī Serebreņņikova dibinātās nekomerciālās organizācijas "Sedmaja studija" bijušie vadītāji Aleksejs Malobrodskis un Jurijs Itins. Viņus apsūdzēja valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanā.
Tiesa Serebreņņikovam piesprieda trīs gadu cietumsodu nosacīti un 800 tūkstošu rubļu jeb 10 tūkstošu eiro naudassodu. Krievijas mediji ziņo atšķirīgu informāciju par noteikto papildsodu: “Interfax” vēsta viņam liegts trīs gadus vadīt valsts kultūras iestādes, bet “Ria novosti” ziņo, ka nav aizlieguma vadīt teātri.
Arī organizācijas "Sedmaja studija" bijušajam vadītājam Jurijam Itinam piespriests trīs gadu nosacīts cietumsods un naudas sods 200 tūkstošu rubļu jeb 2,5 tūkstošu eiro apmērā, bet Aleksejam Malobrodskim – divu gadu nosacīts cietumsods un 300 tūkstošu rubļu jeb 3,8 tūkstošu eiro naudassods.
Tāpat tiesa lēma piedzīt no Serebreņņikova, Malobrodska un Itina kompensāciju kopumā 129 miljonu rubļu jeb 1,65 miljonu eiro apmērā.
Serebreņņikova advokāti gatavojas spriedumu pārsūdzēt.
Atbalstīt režisoru pie tiesas ieradās vairāki simti cilvēku.
Krievijas situācijas pazinēji uzskata, ka apsūdzības ir politiski motivētas, jo Serebreņņikovs atklāti kritizējis prezidenta Vladimira Putina režīma politiku, arī 2014. gadā īstenoto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju. Režisors kritizējis arī pareizticīgo baznīcu.
KONTEKSTS:
Kirilu Serebreņņikovu un vēl trīs cilvēkus apsūdzēja organizētas noziedzīgas grupas izveidošanā, lai piesavinātos 133 miljonus rubļu, ko Krievijas Kultūras ministrija bija piešķīrusi Serebreņņikova vadītam teātra projektam.
Serebreņņikovs sev izvirzītās apsūdzības noliedz un uzskata tās par politiski motivētām. Viņam 2017. gada augustā piesprieda mājas arestu, ko atcēla tikai 2019. gada aprīlī.
Vairāki liecinieki, kuri bija apgalvojuši, ka Serebreņņikovs ar kolēģiem piesavinājās valsts piešķirtos līdzekļus, vēlāk atzinušies, ka varasiestādes viņus piespiedušas sniegt nepatiesas liecības.
Vairāk nekā 3700 kultūras darbinieki vērsušies pie Krievijas kultūras ministres Olgas Ļubimovas ar aicinājumu institūcijai atsaukt prasību pret Serebreņņikovu un pārējiem apsūdzētajiem.
Eiropas Savienība paziņojusi, ka tiesas process pret Serebreņņikovu ir “trauksmes signāls” mākslinieciskās izteiksmes brīvībai Krievijā.
