Pēc tam, kad Ukrainas vara ir paziņojusi, ka Ukrainas perspektīva ir dalība aliansē, Krievija jau vairākkārt ir raidījusi negatīvus signālus, liekot saprast, ka šāds pavērsiens to pavisam neapmierina.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir pēdējais no Krievijas redzamākajiem politiķiem, kas publiski paudis, ka Ukrainas – lielās un stratēģiski nozīmīgās kaimiņvalsts pievienošanās NATO ir Maskavai absolūti nepieņemama.
Viņš uzsvēris, ka šis mērķis ir Krievijai nedraudzīgs solis, un ka Ukrainas centieni iestāties NATO rada draudus pašas Eiropas drošībai, savukārt, Rietumi šo situāciju provokatīvi izmanto, lai radītu vēl lielāku spriedzi Krievijas un Ukrainas starpā.
Intervijā Krievijas televīzijā Lavrovs uzsvēris, ka īpaši bīstams šis jautājums ir arī tādēļ, ka pašu Ukrainas iedzīvotāju vidū nav vienota nostāja par valsts pievienošanos aliansei.
Jāatgādina, ka vēl pirms Ziemassvētkiem Ukrainas prezidents Petro Porošenko Augstākajā radā iesniedza likumprojektu par atteikšanos no ārpusbloku statusa un Ukrainas iestāšanos NATO. Likumprojektā arī norādīts, ka Ukrainas ārpusbloku valsts statusa atcelšana radīs papildu mehānismu teritoriālās vienotības un valstiskās suverenitātes aizsardzībai. Prezidents arī apsolīja sarīkot referendumu par valsts iestāšanos aliansē, tiklīdz valsts būs sasniegusi dalībai nepieciešamos kritērijus. Ukrainas parlamenta deputāti likumprojektu ir atbalstījuši.
Tiesa gan, arī NATO pagaidām ar prognozēm par Ukrainas pievienošanos nesteidzas. To, ka valstij nepieciešamas vēl daudzas nopietnas reformas, vēl nesen norādījis gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, gan arī diplomāti, kas ikdienā strādā ar paplašināšanās lietām. Reformu vidū ir gan aizsardzības sektora un valsts pārvaldes uzlabošana, gan cīņa ar korupciju, gan vēl citas būtiskas jomas. Turklāt, kā norāda NATO pārstāvji, Ukraina joprojām nav oficiāli pateikusi, ka noteikti gribētu pievienoties aliansei. Tomēr NATO turpina uzsvērt, ka neviena trešā puse nenoteiks, kuras valstis tā drīkstēs uzņemt un, kuras nē.
Līdzīgu spiedienu un retoriku Krievija izmanto arī Gruzijas gadījumā, kas jau ilgstoši klauvē pie NATO durvīm un patlaban visai mērķtiecīgi tuvojas iestāšanās procesam.
Nākamā gada decembrī NATO valstu ārlietu ministri lems par alianses paplašināšanos, un rindas kārtībā uz to patlaban ir Balkānu valsts Melnkalne. Kā norāda NATO pārstāvji, visticamāk šajās sarunās skars arī Gruzijas progresu, taču Ukrainas ceļš joprojām paliek atvērts.
Jāatgādina, ka pēdējās miera sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā ir panākta vienošanās par gūstekņu apmaiņu, kas notiks pēc formulas "visi pret visiem". Promaskaviskie kaujinieki piekrituši nodot Kijevai vairāk nekā 100 sagūstīto Ukrainas karavīru apmaiņā pret vairāk nekā 200 savu karotāju, kas atrodas Ukrainas valdības spēku gūstā. Paredzēts, ka sarunas turpināsies arī 26.decembrī videokonferences formā.
