Krievijas militārpersonu spiediens uz Ukrainas armiju ar katru dienu un stundu kļūst arvien spēcīgāks. Ukraiņu mediji ziņo, ka bruņotās personas faktiski vairs neslēpjot, ka ir Krievijas armijas karavīri. Galvenokārt, ielencot Ukrainas armijas militāros objektus un bāzes, tiek pielietota iebiedēšanas tehnika un tiek pieprasīts nodot krievu armijai esošo munīciju. Pēc dažādām ziņām, dažviet tiek izmantoti vienkārši draudi, citviet ēkās tiek sisti logi, šauts gaisā un izmantotas trokšņa granātas. Tiek ziņots, ka šādās darbībās bijis iesaistīts arī bijušais Ukrainas Jūras spēku komandieris Deniss Berezovskis, kurš padevies un pārgājis krievu militāristu pusē. Šorīt viņš, kazaku atbalstīts, esot ielauzies Jūras spēku štābā Sevastopolē, pieprasot, lai virsnieki pāriet Krievijas spēku pusē. Berezovskis ar saviem atbalstītājiem gan no bāzes esot izdzīts.
Autonomajā Krimas pussalā Krievijas militārpersonas ir pieprasījušas, lai Ukrainas robežsardzes vienības pakļautos jaunizveidotajai Krimas valdībai. Robežsardzes paziņojumā teikts, ka par spīti tam, ka ir bloķēti vairāki robežkontroles punkti un robežsargu bāzes, kā arī par spīti tam, ka pret ukraiņu robežsargiem tiek izmantota iebiedēšana, fizisks spēks un tiek draudēts ar ieročiem, robežsardze turpina pildīt savus pienākumus. Ukrainas pirmais vicepremjers, milicijas ģenerālis Vitālijs Jarema paziņojis, ka pašlaik tiek izskatīta iespēja slēgt Ukrainas un Krievijas robežu.
„Par katru prokrievisko mītiņu, kas pašlaik notiek vairākās pilsētās, kā arī par Luganskas apgabala lēmumu rīkot referendumu par autonomiju ir ierosināta krimināllieta par separātismu. Uz šiem mītiņiem masveidā tiek vestas personas no Krievijas. Tāpēc tiek izskatīta iespēja slēgt Ukrainas un Krievijas robežu vai arī apgrūtināt Krievijas pilsoņu ieceļošanu valstī,” norādījis vicepremjers.
"Mēs pārbaudām ziņas arī par korupciju robežsardzes vidū, kas atbalsta šādas aktivitātes. Krimas nelikumīgi ieceltās valdības darbs ir antikonstitucionāls un tā mērķis ir pilnībā sašķelt Ukrainas valsti, kā arī degradēt ukraiņu robežsargus,” uzsvēris Jarema.
Pirms pusdienlaika tika saņemta ziņa, ka krievu militāristiem ir izdevies pārņemt savā kontrolē arī Kerčas šauruma prāmju pārceltuvi. Tikmēr visā valstī notiek aktīva mobilizācija. Kara komisariāti ir izsaukuši militārajās rezervēs esošos cilvēkus un, kā liecina ukraiņu mediju teiktais, aktivitāte un atsaucība esot ļoti liela.
Ukrainas ārlietu ministra pienākumu pildītājs Andrejs Deščica paziņojis, ka, pretojoties Krievijai, Ukrainai ir jārēķinās tikai ar sevi un diplomātiskajiem instrumentiem. Intervijā izdevumam „Kommersant Ukraina" vēl pirms Krievijas lēmuma ievest karaspēku Ukrainā, Deščica norādījis, ka diemžēl Krievija nevēlas runāt ne ar ukraiņiem, ne Rietumu partneriem.
Ar visskaļāko paziņojumu klajā nākušas G7 valstis, kas paziņojušas, ka visas pārtrauc gatavošanos jūnijā Sočos gaidāmajam G8 valstu samitam. Šādu sagatavošanos varot atsākt tad, ka Krievija būs gatava konstruktīvām sarunām.
Izdevums „New York Times” ziņo, ka pēc telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Vācijas kanclere Angela Merkele ir sazinājusies arī ar ASV prezidentu baraku Obamu, atzīstot, ka Krievijas prezidents ir pilnībā zaudējis saikni ar realitāti. Pēc Merkeles vārdiem, Putins dzīvojot pavisam citā pasaulē. Vienlaicīgi gan kļuvis zināms, ka Krievijas līderis esot devis piekrišanu pārrunām par krīzes izbeigšanu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas izveidošanai Ukrainas jautājumā. EDSO vadība jau paziņojusi, ka savu novērotāju misiju ir gatava nosūtīt, līdzko tiks saņemts uzaicinājums no Ukrainas.
Bet tikmēr Somijas aizsardzības ministrs Karls Haglunds ir atlicis savu vizīti Sanktpēterburgā un atcēlis pirmdien plānoto tikšanos ar Krievijas kolēģi Sergeju Šoigu. Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka Amerikas Savienotās Valstis ir atteikušās uzņemt Krievijas lauksaimniecības uzraudzības dienesta delegāciju. Šajās sarunās cita starpā bija plānots runāt par Kazahstānas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai.
Krīze Ukrainā ir ievērojami ietekmējusi arī finanšu tirgus. Tā, piemēram, Krievijā biržu indeksi kritušies par aptuveni 10 procentiem.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
