LTV: Blinkena kungs, liels paldies par mums atvēlēto laiku! Kā jūs vērtējat Baltijas drošības situāciju?
Entonijs Blinkens: Vispirms es gribu pateikt, ka Latvija ir izdarījusi brīnišķīgu darbu, uzņemot NATO aliansi un sapulcējot mūs visus kopā un vēl tik svarīgā brīdī, kad ir drošības izaicinājumi, īpaši, kas attiecas uz Ukrainu un Baltkrieviju. Taču, runājot par Baltijas sabiedrotajiem un partneriem – Latviju, Lietuvu un Igauniju, es domāju, mēs esam redzējuši visas alianses ļoti skaidru apņemšanos respektēt [NATO līguma] 5. pantu, kā arī atzinību par ļoti svarīgo Baltijas valstu devumu NATO aliansei.
Tad mēs esam drošībā?
Mēs esam sabiedrotie, un sabiedrotajiem ir saistības. Un ASV prezidents Džo Baidens šajā ziņā ir nelokāms gan par 5. pantu, gan to, ka uzbrukums vienai valstij nozīmē uzbrukumu visām. Un, kā jūs zināt, tad vienīgā reize NATO vēsturē, kad šis 5. pants tika iedarbināts, bija ASV aizstāvībai pēc 11. septembra uzbrukumiem. Tas ir kas tāds, ko mēs nekad neaizmirsīsim. Un mums ir tāda pati apņemšanās arī attiecībā pret pārējiem sabiedrotajiem un partneriem.
NATO sanāksme tiešām notiek sarežģītā laikā, kad ir lielas problēmas uz Baltkrievijas un Polijas robežas, un arī Lietuva un Latvija cieš. Kā jūs redzat, vai NATO vajadzētu vairāk iesaistīties?
Mēs stingri nosodām to, ka Lukašenko režīms izmanto nevainīgus migrantus kā politisko ieroci, lai destabilizētu situāciju. Mēs esam ļoti stingri iestājušies pret to, tāpat kā Latvija. Mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Eiropas Savienību, īstenojot arī papildu sankcijas Lukašenko režīmam gan par migrantu izmantošanu kā ieroci, gan par vēršanos pret Baltkrievijas cilvēkiem. Mēs ļoti augstu vērtējam Latvijas nostāju un atbalstu Baltkrievijas opozīcijai. Un es domāju, ka tas, ko sadzirdēju no visām NATO dalībvalstīm, bija spēcīgs atbalsts Baltkrievijas demokrātijai un opozīcijai, domājot gan par šo migrāciju, gan demokrātiju Baltkrievijā.
Runājot par šīs sanāksmes dienām, jaunā NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādāšana bija viens no galvenajiem jautājumiem. Mēs daudz dzirdējām, ka tā ļoti mainīsies, jo ir mainījusies pasaule, kādā NATO atrodas. Bet mums ļoti interesē, kā šajā koncepcijā tiks saukta Krievija, jo līdz šim tā tika dēvēta par “partneri”.
Jums pilnīga taisnība, jo pēdējo reizi, kad NATO rakstīja stratēģisko koncepciju, bija 2010. gads un pasaule izskatījās pilnīgi citādāk. Krieviju mēs saucām par partneri, Ķīna vispār tajā netika pieminēta, kā arī dažāda veida jauni izaicinājumi, īpaši kibertelpā, hibrīduzbrukumi – tas viss nebija pieminēts, jo tā bija cita pasaule.
Tātad jaunā stratēģiskā koncepcija, ko dalībvalstis ir vienojušās pabeigt līdz nākamajam samitam Spānijā, atspoguļos tos izaicinājumus, ar kuriem alianse sastopas šodien, nevis pirms desmit gadiem. Taču Krievija paliek visa centrā un kā mūsu bažu objekts. Tāpat arī terorisms. Un es domāju, ka visa pamatā ir nepieciešamība būt drošiem, ka mums ir spēcīga aizsardzība un atturēšanas spējas, ka mums ir spējas atbilstošā veidā atrisināt konfliktus, kā arī spēja stiprināt partnerību ar citām valstīm dažādās pasaules malās. Tas ir mūsu pamats. Taču stratēģiskā koncepcija atspoguļos to, kādā pasaulē dzīvojam tagad, nevis 2010. gadā.
Blinkena kungs, rīt Stokholmā jūs tiksieties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Ko jūs viņam teiksiet, ko jūs gaidāt no šīs tikšanās, kāds būs jūsu vēstījums?
Pirms es satikšu ministru Lavrova kungu, es satikšos ar Ukrainas ārlietu ministru Kulebas kungu.
Pēdējās divas dienas šeit, Latvijā, es esmu pavadījis intensīvās konsultācijās ar dalībvalstīm, un arī pēdējās nedēļās mums ir bijis daudz konsultāciju saistībā ar situāciju Ukrainā.
Un īpaši, ņemot vērā šīs regulārās kustības un Krievijas spēku mobilizāciju pie Ukrainas robežas, tas rada lielas bažas visu dalībvalstu vidū. Mums jau bija iespēja šīs bažas tieši paust Maskavai. Es darīšu to pašu rīt, kad satikšu Lavrova kungu, taču es to darīšu, iepriekš esot konsultējies ar visām NATO dalībvalstīm. Un es domāju, ka varēšu atspoguļot ne tikai ASV, bet visu dalībvalstu viedokli gan par mūsu bažām, gan pārliecību par to, ka, ja Krievija īstenos tālāku agresiju pret Ukrainu, tam būs nopietnas sekas.
Kādas?
Es dziļāk patlaban neiešu, bet es varu jums pateikt, ka tas ir reāls risinājums. Tajā pašā laikā ir iespējams arī diplomātisks ceļš.
Krievija saka, ka ir jāīsteno Minskas vienošanās, un ukraiņi saka to pašu. Domāju – ja tas notiktu, tad mēs vismaz būtu atrisinājuši problēmas Donbasā.
Tas neatrisinātu Krimas jautājumu, bet vismaz situāciju Austrumukrainā. Redzēsim, cik nopietni viņi to uztver. Taču ir jābūt pilnīgi skaidrai sapratnei, ka, ja būs turpmāka agresija Ukrainā, būs sekas.
Liels paldies!
