Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) valstis uz Kazahstānu bija nosūtījušas nedaudz vairāk kā 2000 karavīru un 250 militārās tehnikas vienību.
Tokajevs norāda, ka KDLO misijas galvenais uzdevums – nodrošināt stabilitāti valstī pēc nemieriem – būs izpildīts. Pēc prezidenta teiktā, Kazahstānā ir atjaunota konstitucionālā kartība.
Kazahstāna un Krievija notikušos nemierus, kuros tika nogalināti gan civiliedzīvotāji, gan policijas spēki, nosaukuši par valsts apvērsuma mēģinājumu, kurā bija iesaistīti ārvalstu spēki, tiesa gan, nesniedzot nekādus pierādījumus šiem apgalvojumiem.
Pēc nemieru apspiešanas Kazahstānas vadībā notikušas ievērojamas pārmaiņas: nomainīts premjers un vairāku drošības struktūru vadītāji,
Premjera amatā iecelts ilggadējs valsts ierēdnis Alihans Smailovs. Iepriekšējais premjerministrs Askars Mamins un viņa valdība atkāpās pagājušās nedēļas vidū, reaģējot uz valstī notiekošajiem plašajiem protestiem, kas aizsākās gāzes cenu pieauguma dēļ.
Kazahstānas prezidents Tokajevs paziņojis, ka lielajiem uzņēmumiem, kas iepriekšējā valsts līdera Nursultana Nazarbajeva valdīšanas laikā guvuši milzu peļņu, pienācis laiks “atdot parādu”.
Vidusāzijas politikas vērotāji nemierus Kazahstānā saista ar centieniem atstumt no varas Nazarbajevu un viņa klanu, kas 30 gadu ilgās valdīšanas laikā bija sagrābis savās rokās miljardiem eiro vērtas bagātības.
Kopš nemieru sākuma 81 gadu vecais Nazarbajevs nav redzēts sabiedrībā un nav komentējis notiekošo. Internetā un plašsaziņas līdzekļos izplatījušās baumas, ka viņš ir aizbēdzis uz ārzemēm, bet Nazarbajeva preses sekretārs to noliedzis un apgalvo, ka ilggadējais Kazahstānas līderis joprojām uzturas viņa vārdā nosauktajā valsts galvaspilsētā Nursultanā.
Елбасы находится в столице Казахстана городе Нур-Султане. Просим не распространять заведомо ложную и спекулятивную информацию. Елбасы проводит ряд консультативных встреч и находится на прямой связи с Президентом Казахстана Касым-Жомартом Токаевым.
— Aidos Ukibay (@Aidos_Ukibay) January 8, 2022
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izsaka bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.
