Dienas ziņas

Pasaules valstu vadītāji tiekas Briselē

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Aprit mēnesis kopš karadarbības sākuma Ukrainā

Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 24. martā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 5 mēnešiem.

Krievijas karaspēks jau mēnesi turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot civilo infrastruktūru un izraisot civiliedzīvotāju nāvi. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un nodara ienaidniekam būtiskus zaudējumus. Portāls LSM apkopo svarīgākos notikumus Ukrainas karā 24. martā.


Kaujas un uzbrukumi

  • Krievija pastiprinājusi aviācijas uzlidojumus – aizvadīto 24 stundu laikā reģistrēti vairāk nekā 250 lidojumi, ziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs. Tas ir par 60 lidojumiem vairāk nekā dienu iepriekš. Galvenie mērķi joprojām ir Kijivas, Čerņihivas un Harkivas pilsētas un to apgabali.
  • Krievijas karaspēka okupētās Berdjanskas ostā šorīt nogranduši vairāki sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks. Ukrainas jūras spēki ziņo, ka ostā iznīcināts un nogrimis Krievijas desanta kuģis "Orsk". Ukrainas mediji vēsta, ka šāds kuģis spēj pārvadāt 20 tankus un 400 desantniekus.
  • Krievijas karaspēks Ukrainas dienvidu pilsētas Melitopoles nomalē pie vietējā lidlauka izvietojis savu militāro bāzi un no turienes ar raķetēm apšauda citas Ukrainas pilsētas, vēsta Melitopoles mērs. Viņš pauž bažas, ka Krievijas armija izmantos vietējos iedzīvotājus kā dzīvo mērķi.
  • Krievijas lidmašīnas aizvien turpina bombardēt Mariupoli, burtiski noslaukot pilsētu no zemes virsas.
  • Krievijas karakuģi atkal parādījušies Odesas piekrastē, manevrējot un izdarot vairākus šāvienus pilsētas virzienā, lai pastiprinātu psiholoģisko spiedienu pret iedzīvotājiem.

Civiliedzīvotāji

  • Ukraina un Krievija vienojusies par septiņiem humānajiem koridoriem civiliedzīvotāju evakuācijai no Doneckas, Zaporižjas un Kijivas apgabaliem, paziņoja Ukrainas premjera vietniece Irina Vereščuka. Viņa sacīja, ka evakuācijai no Mariupoles saskaņots viens koridors – no Berdjanskas uz Zaporižju, kas nozīmē, ka no ielenktās pilsētas centra organizēti neizdosies aizbraukt prom.
  • Harkivā un tās apgabalā nogalināti 294 civiliedzīvotāji kopš kara sākuma, paziņojušas vietējās varasiestādes.
  • Kopumā kopš iebrukuma nogalināti vairāk nekā 120 bērni.
  • Katrs otrais Ukrainas bērns kopš kara sākuma kļuvis par bēgli, lēsa ANO Bērnu fonds (UNICEF)."Viens kara mēnesis Ukrainā novedis pie 4,3 miljonu bērnu pārvietošanas – tā ir vairāk nekā puse no aptuveni 7,5 miljoniem bērnu valstī," norādīja fondā. Prom no Ukrainas devušies aptuveni 1,8 miljoni bērnu, bet 2,5 miljoni mainījuši atrašanās vietu valsts iekšienē.

Pasaules reakcija un analītiķu vērtējums

  • NATO valstu līderi ceturtdien sanāksmē Briselē uzsvēra, ka NATO turpinās sniegt politisku un praktisku atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu aizstāvēties pret Krievijas agresiju.
  • NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš tiks pagarināts par vienu gadu.
  • Pentagons šobrīd nesaskata pazīmes, ka Baltkrievija gatavotos iesaistīties karā. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba apgalvo – Baltkrievijas armija negrib un  nav gatava karot.
  • Kopš kara sākuma Krievija pret Ukrainu raidījusi vairāk nekā 1200 raķešu, saka Pentagons un norāda, ka Krievija vēl nav izlietojusi lielāko daļu savā rīcībā esošo raķešu.
  • Francijas autobūves kompānija "Renault" ir pārtraukusi rūpniecisko darbību Krievijā, teikts paziņojumā "Renault" oficiālajā vietnē. Šis paziņojums nāca pēc tam, kad Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicināja boikotēt kompāniju, jo tā nav pametusi Krievijas tirgu.
  • Pasaulē arvien pieaug bažas, ka Krievijas varētu Ukrainā īstenot ķīmisko vai bioloģisko uzbrukumu. NATO dalībvalstis šodien samitā Briselē lems ne tikai par palīdzību Ukrainai ķīmiskā uzbrukuma novēršanai, bet arī par iespējamo NATO atbildes rīcību gadījumā, ja šāds uzbrukums tiešām notiktu.
  • Vašingtona izveidojusi komandu, lai izstrādātu scenārijus iespējamai ASV un sabiedroto reakcijai uz iespējamu Krievijas kodoluzbrukumu. Tomēr šāda scenārija īstenošanas nepieciešamību ASV amatpersonas uzskata par maz iespējamu.
  • Polijas Seims trešdien Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pasludināja par kara noziedznieku; tā viņu ir nodēvējis arī ASV prezidents.
  • ASV augsta ranga militārpersonām, tostarp aizsardzības ministram Loidam Ostinam neizdodas sazināties ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, vēstīja "The Washington Post". Iepriekš vairāki Krievijas mediji vēstīja, ka Šoigu publiski nav redzēts kopš 11. marta, bet izdevums "Agenstvo", atsaucoties uz savu avotu, norādīja, ka viņam esot problēmas ar sirdi. Vēlāk Krievijas mediji izplatīja video, kur Šoigu piedalās attālinātā sanāksmē ar Putinu.
  • Zelenskis arī aicinājis cilvēkus visā pasaulē iziet protestos pret Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, lai to apturētu. "Parādiet savu pozīciju, iznāciet no saviem birojiem, savām mājām, savām skolām un savām augstskolām, iznāciet miera vārdā. Iznāciet ar Ukrainas simboliem, lai atbalstītu Ukrainu, lai atbalstītu brīvību, lai atbalstītu dzīvību," viņš teica.
  • Hakeru grupa "Anonymous" apgalvo, ka uzlauzuši Krievijas Centrālās bankas datubāzi un tuvāko 48 stundu laikā grasās atvērt pieeju vairāk nekā 35 tūkstošiem failu vienību ar dažādiem slepeniem līgumiem.

Krievijas reakcija 

  • Krievija nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā. Krievija paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par vienu miljonu barelu dienā. Remonts ilgšot līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.
  • Krievijas akciju birža ceturtdien atsāka ierobežotu tirdzniecību mēnesi pēc tam, kad tajā tika piedzīvots straujš kritums un tā tika slēgta saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainā. Tirdzniecība atsākta ar 33 no 50 uzņēmumu akcijām, kas veido MOEX biržas indeksu.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti