Gan Krievijas, gan ārvalstu aģentūras arvien biežāk ziņo, ka Krievija uz Sīriju gatavojas nosūtīt arī īpaši apmācītus algotņus, taču amatpersonas šādu informāciju noliedz. Tikmēr Francijas tiesa ir uzsākusi izmeklēšanu par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma pastrādātajiem kara noziegumiem.
Jau gandrīz piecus gadus ilgstošais bruņotais konflikts Sīrijā šajās dienās atkal ir nonācis starptautiskās uzmanības centrā, jo par to ANO Ģenerālās asamblejas laikā bieži runājuši pasaules valstu līderi. Īpaša uzmanība, nenoliedzami, tika pievērsta ASV prezidenta Baraka Obamas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunām.
Tika uzskatīts, ka abas lielvalstis, mēģinot panākt konflikta atrisināšanu, varētu censties apvienot spēkus, tostarp cīņā pret radikālo kaujinieku grupējumu "Islāma valsts".
Vēl otrdien Putins apgalvoja, ka nevar būt ne runas par to, ka Krievijas karaspēka vienības varētu piedalīties sauszemes operācijās Sīrijā, bet jau trešdien no Maskavas saņemtas pavisam pretējas ziņas. Krievijas Federācijas Padome trešdien pilnvaroja valsts prezidentu izmantot Krievijas karaspēka vienības ārpus valsts teritorijas. Galvenokārt tas saistīts tieši ar Sīriju, jo ar lūgumu sniegt militāro palīdzību pie Krievijas vadības bija vērsies al Asads.
Kā paskaidrojis Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs, runa esot tikai un vienīgi par Krievijas gaisa spēku izmantošanu cīņā pret islāmistu kaujiniekiem, bet sauszemes spēku karavīru izmantošana esot izslēgta.
Iepriekšējo reizi šādas pilnvaras tika dotas pagājušā gada sākumā, kad Krievijas Federācijas Padome pilnvaroja prezidentu nosūtīt Krievijas armijas vienības uz Ukrainu līdz sabiedriski politiskās situācijas stabilizācijai šajā valstī. Viņš arī paskaidrojis, ka Krievijas armijas līdzdalība būs palīdzība Sīrijas valdības spēkiem cīņā ar „Islāma valsti”. „Nav runas par kaut kādu mērķu sasniegšanu vai ambīciju apmierināšanu, par kurām mūs regulāri apvaino mūsu Rietumu kolēģi. Runa ir tieši par Krievijas interesēm,” Ivanovu citē „Interfax”.
Vēlāk “Fox news” ziņoja, ka Krievijas diplomāti nosūtījuši oficiālu pieprasījumu, lai ASV kara lidmašīnas nekavējoties pamet Sīrijas gaisa telpu.
Taču ASV negrasās mainīt savu operāciju plānus Sīrijā.
Raidsabiedrība CNN norāda, ka Krievijas gaisa spēki savus uzlidojumus objektiem Sīrijā var sākt jebkurā brīdī, jo esot tam jau pienācīgi sagatavojušies. Savukārt Krievijas izdevums „Kommersant” ziņo, ka, piemēram, Irākā pašlaik nosūtīšanu uz Sīriju gaidot 12 Krievijas algotņu grupa. Tie esot karavīri ar pieredzi karadarbībā Čečenijā un citos karstajos punktos. Izdevuma rīcībā esošā informācija liecina, ka vēl vairāki desmiti šādu kareivju gaidot izlidošanu uz Tuvajiem Austrumiem jau oktobrī.
Krievijas oficiālās amatpersonas gan ir noraidījušas ziņas par šādu ar līgumu karojošu personu nosūtīšanu uz Sīriju.
Bet Francija sākusi izmeklēšanu par al Asada režīma pastrādātajiem kara noziegumiem laika posmā no 2011. līdz 2013.gadam.
Kā ziņo aģentūra AFP, sākotnējā izmeklēšana uzsākta jau 15. septembrī, un tā galvenokārt būs balstīta uz materiāliem, ko izmeklētājiem ir nodevis bijušais Sīrijas armijas fotogrāfs, kurš no valsts aizbēga 2013.gadā. Toreiz fotogrāfam izdevās izvest no valsts vairāk nekā 55 000 fotoattēlu. Tajos redzami attēli ar daudziem bojā gājušiem civiliedzīvotājiem un šo tā dēvēto „Asada slepeno slepkavību” ziņojumu ir izmantojušas jau daudzas starptautiskas organizācijas, ieskaitot ANO, lai pētītu faktus par Sīrijas režīma īstenoto masu spīdzināšanu un masu slepkavošanu.
Kā paziņojis Francijas premjerministrs Lorāns Fabiuss, uzzinot par noziegumiem, kas aizskar cilvēku sirdsapziņu ar šausmu birokrātiju un jebkādu cilvēcisko vērtību noliegšanu, starptautiskās sabiedrības pienākums ir reaģēt uz šo slepkavu nesodāmību.
Fabiuss paskaidrojis, ka izmeklēšanu vadīs Francijas kara noziegumu tribunāls, taču premjerministrs aicinājis gan ANO, gan Starptautisko krimināltiesu aktualizēt arī savas izmeklēšanas. Kā norāda AFP, ir gan ļoti maz ticams, ka al Asads jebkad varētu stāties Francijas tiesas priekšā, taču, visticamāk, ka šis tiesas process pastiprinās spiedienu uz Sīrijas režīmu.
Jau iepriekš bija ziņots, ka Sīrijas kara dēļ savstarpēji varētu tuvināties ASV un Krievija, vienojoties par kopīgu nostāju pret „Islāma valsti” un tiecoties nodibināt mieru Sīrijā.
Jau četrarpus gadus Sīriju plosa savstarpēji kari, kuros dzīvības laupītas ceturtdaļmiljonam iedzīvotāju, bet miljoni bija spiesti doties bēgļu gaitās.
