No visai skopajām ziņām par to, kas sanāksmē nolemts, izriet, ka karš Ukrainā, ko Krievija joprojām sauc par specoperāciju, ir bijis tikai viens no jautājumiem, jo runāts par starptautisko terorismu, situāciju Afganistānā un citām lietām.
Bet viens no aktīvākajiem tribīnē ir bijis Baltkrievijas autoritārais vadonis Aleksandrs Lukašenko, kurš izteicies, ka Rietumi, cerot paildzināt konfliktu Ukrainā, ir plānojuši novājināt Krieviju.
Viņš arī izteica kritiku, ka Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstis pietiekami nerunā vienotā balsī, pretējā gadījuma Krievija un Baltkrievija "būtu iztikušas bez velnišķīgajām sankcijām".
Taču Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstis līdzīgi kā NATO vieno kolektīvās aizsardzības līgums, kas paredz, ka uzbrukuma gadījumā vienai pārējās nāk talkā. Eksperti diskutē, vai gadījumā, ja Ukrainas armija, audzējot savu pretošanās spēku, ietu pretuzbrukumā Donbasa teritorijai vai Krimai, Krievija, kas tās uzskata par savām teritorijām, varētu pieprasīt pārējām piecām dalībvalstīm nākt palīgā?
Līdzīgas provokācijas varētu tikt sarīkotas Baltkrievijas teritorijā, un jautājums, kā tādā gadījumā rīkotos Baltkrievija.
KONTEKSTS:
Pagājušajā nedēļas nogalē Kolektīvās drošības līguma organizācija atzīmēja 30. gadskārtu kopš tās dibināšanas. Šī organizācija apvieno Krieviju, Kazahstānu, Armēniju, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Uzbekistānu. Šī organizācija tiek uzskatīta par Krievijas vadītu alternatīvu NATO.
Baltkrievijas aizsardzības ministrs izteicies, ka pēc dažiem gadiem organizācijā varētu iesaistīties vēl desmitiem valstu. Ukrainas prese gan joko, ka tas būtu iespējams vien tad, ja Krievija sadalītos daudzās mazās valstiņās.
