Ja uz pēdējās piecgades notikumiem skatās plašajā vēstures griezumā, var teikt, ka krievu un ukraiņu brālīgās tautas par ienaidniekiem pārvērtās vienā acumirklī.
Ukrainas rakstnieku biedrības PEN vadītājs Andrejs Kurkovs teica, ka labvēlīga augsne šādai kardinālai domu maiņai cilvēku prātos bija sagatavota jau vēsturiski – Krimas un Donbasa iedzīvotāji vienmēr ir dzīvojuši dubultrealitātē – ģeogrāfiskas robežas, likumi un finanses bija Ukrainas, bet informatīvā un kultūras telpa – Krievijas.
"Krievijas vēsturiska un politiska matrica ir monarhija. Krievi mīl savu caru.
Kad viņš tiem apnīk, viņi to nogalina un tad mīl nākamo. Un visiem krieviem galvā ir varenās Krievijas tēls. Ukraina ir produkts vēsturiskai kazaku anarhijas matricai. Ukrainā nav bijis monarhiju, tur nav cieņas pret valdību un pret prezidentu. Ukraiņi ievēl prezidentu un jau nākamajā dienā viņu ienīst, jo viņš pa nakti neko svarīgu nav izdarījis. (..) Bet Austrumukrainā tieši ir šī krievu kolektīvā mentalitāte, ar kuru ir jāstrādā," teica Kurkovs.
Ar Krievijas propagandas radīto neizdevušās valsts tēlu Ukraina cīnās ne tikai savā teritorijā, bet arī ārvalstīs. Rakstnieku biedrību kopīgā akcijā pagājušās nedēļas izskaņā pretī Krievijas vēstniecībai Rīgā aptuveni stundu stāvēja 64 tukši krēsli – viens par katru politieslodzīto Ukrainas pilsoni.
"Kā teic rakstnieki, tas, ka Krievija apcietina Ukrainas kultūras darbiniekus un aizliedz publicēt grāmatas, nozīmē to, ka tā no kaut kā tomēr baidās un savā informācijas karā nav pilnīgi neievainojama. To apliecina arī centieni izveidot savu autonomo internetu. Ja drukātos medijus un televīziju tā vēl var kontrolēt, tad ar globālo tīmekli to izdarīt ir ļoti sarežģīti," teica akcijas dalībniece Anete.
"Krievijā ir atļauts skatīties BBC, CNN un "France5", taču cilvēki to neskatās, viņi tic tikai savai televīzijai. Tai pašā laikā Krievija ļoti sargā savu interneta telpu. Krievijā ir bloķēti desmitiem ukraiņu portālu un arī daži Krievijas opozīcijas portāli, piemēram, "grani.ru".
Internetam ir potenciāls – kā instrumentam, kas var ietekmēt Krievijas sabiedrību," teica Kurkovs.
Cīņu pret Krievijas propagandu Ukraina izvērsa arī valdības līmenī, pirms četriem gadiem izveidojot Informācijas ministriju, kas tūdaļ tika iesaukta par "Patiesības ministriju". Šādai palamai amatpersonas nepiekrīt, taču neslēpj, ka guvušas lielākas pilnvaras kara stāvokļa apstākļos.
Rietumu pasaulē cīnīties ar Krievijas propagandu ir grūtāk. Aizstāvot demokrātiskās vērtības, tostarp vārda brīvību, katrs lēmums par Krievijas mediju bloķēšanu – vai tā būtu "Sputnik" platforma internetā vai televīzijas kanāls "Rossija RTR" – ir jāpamato ar likumu, un rietumvalstis nevar cīnīties pret Krieviju ar Krievijas metodēm.
"Par spīti tam, ka Krievija investē miljardiem eiro, tās kanāli daudzās valstīs nav populārākie. Šo valstu valdības atļauj Krievijas medijiem pastāvēt savā informatīvajā telpā, taču tas nenozīmē, ka ir arī jātic tam, ko tie pārraida.
Jūs nevarat aizliegt kaut ko, lai netiktu apsūdzēti tādas pašas diktatūras veidošanā.
Demokrātiskā valstī izglītošana ir vienīgais likumīgais un demokrātiskais rīks," sacīja Ukrainas Informācijas politikas ministrijas valsts sekretārs Artjoms Bidenko.
