Uzbrukumā nogalināti 45 cilvēki, to vidū arī seši bērni. Uzbrukumā ievainoti 79 cilvēki, to vidū 16 bērni. No ēkas gruvešiem izglābti 39 cilvēki.
Tika saņemtas ziņas par 47 bez vēsts pazudušiem cilvēkiem. Noskaidrots, ka 23 ir gājuši bojā, četri ir atradušies slimnīcās vai pie tuviniekiem, bet 20 cilvēku liktenis pagaidām nav noskaidrots. Ukrainas prezidenta birojs otrdien paziņoja, ka meklēšanas un glābšanas darbi sagrautajā ēkā ir beigušies.
Kāds vectēvs arvien vēl bija traģēdijas vietā, līdz pēdējam cerot, ka atradīs viņa mazdēlu. Viņš sacīja: "Šis bērns joprojām guļ zem gruvešiem. Es viņus nolādu un gribu, lai katrā Krievijas ģimenē vairākkārt izjustu ko tādu, kā mūsu bērns tagad guļ! Nolādētie! Nekādas piedošanas viņiem nebūs līdz pat pēdējai mana mūža dienai!"
Zelenskis aicina Krievijas iedzīvotājus neklusēt
Ārkārtas dienestu darbinieki vairāk nekā divas diennaktis attīrīja gruvešus cerībā atrast vēl kādu izdzīvojušo. Diemžēl laiks nestrādāja par labu glābējiem, jo ar katru stundu samazinājās izredzes atrast vēl kādu izdzīvojušo.
Glābšanas operācijā glābēji ar ceļamkrānu evakuēja augšējos stāvos iesprostotos – viņi par savu atrašanās vietu signalizēja ar mobilo tālruņu lukturīšiem.
"Mēs ar bērnu kliedzām tik stipri, ka man sāpēja kakls. Piecas minūtes pēc sprādziena mēs pat nekustējāmies," pārdzīvoto atceras Irina Fedorčenko.
"Varbūt Rietumu partneri var mums kaut kā palīdzēt ar sistēmām, kas var apturēt šādas raķetes. Nezinu, kāda jēga, te nav neviena militārā objekta. Šis ir dzīvojamais rajons. Šeit ir tikai mājas," norāda Irina.
Pilsētas iedzīvotāji notikuma vietā pievienojās glābējiem, lai palīdzētu aizvākt gruvešus. Citi atnesa pārtiku un siltas drēbes tiem, kuri zaudējuši savas mājas, bet daži – ziedus un rotaļlietas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien vakarā savā videopaziņojumā vērsās pie Krievijas pilsoņiem, apelējot pie viņu sirdsapziņas par notikušo terora aktu Dnipro.
"Vēlos uzrunāt visus tos, kuri dzīvo Krievijā vai ir no Krievijas un pat tagad nespēja pateikt dažus nosodošus vārdus par šo teroru, lai gan viņi visu lieliski redz un zina. Jūsu gļēvā klusēšana, mēģinājums nogaidīt beigsies tikai ar to, ka šie paši teroristi atnāks arī pēc jums.
Ļaunums ir ļoti jūtīgs pret gļēvumu. Ļaunums vienmēr atceras tos, kas no tā baidās vai mēģina ar to kaulēties.
Un, kad tas atnāks jums pakaļ, nebūs neviena, kas jūs aizsargātu."
Arestovičam nākas skaidroties par saviem izteikumiem
Uzbrukumā tika izmantota Krievijas raķete "H-22", vēsta Ukrainas armijas Gaisa spēku pavēlniecība. Tā izstrādāta kā pretkuģu raķete, un ir vecāks un mazāk precīzs ierocis nekā lielākā daļa mūsdienu raķešu.
Ukrainas Gaisa spēku pārstāvji norāda, ka Krievijas rīcībā ir simtiem "H-22" tipa raķešu, bet ukraiņi tās notriekt varēs tikai tad, kad Rietumu sabiedrotie piegādās "Patriot" un līdzīgas pretraķešu sistēmas.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirmdien noliedza Krievijas saistību ar Dnipro traģēdiju. Viņš apgalvo, ka daudzdzīvokļu namu izpostījusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete.
Krievijas propagandas medijos plašu ievērību izpelnījies Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs, kurš pēc Krievijas raķetes trieciena pavēstīja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi Krievijas izšauto raķeti, kas pēc tam trāpīja Dnipro daudzdzīvokļu mājā.
Krievijas propaganda šo Arestoviča paziņojumu izmantoja kā argumentu, ka ukraiņi paši esot vainīgi pie Dnipro traģēdijas.
Dnipro pilsētas mērs Arestoviču nosaucis par "balamuti" un Augstākās radas deputāts Oleksijs Gončarenko jau sācis vākt parakstus Arestoviča atlaišanai.
Arestovičs vēlāk atvainojās ar saviem izteikumiem un atzina, ka gandrīz gadu ilgā kara laikā ir ļoti noguris, tādēļ sanāca neveiksmīgi izteikties.
Arestovičs uzsvēra, ka par notikušo pilnībā atbildīga Krievija, kas izšāvusi raķetes uz Ukrainas pilsētām.
Viņš to salīdzināja ar novembrī notikušo incidentu, kad Krievijas raķešu uzbrukuma laikā Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete nokrita Polijas teritorijā netālu no robežas, kur nogalināja divus cilvēkus.
"Visi lieliski saprot – ja nebūtu Krievijas trieciena, nebūtu šīs traģēdijas," uzsver Arestovičs.
Otrdien viņš paziņoja, ka iesniedzis atlūgumu.
Ukraina noraida Krievijas apgalvojumus par Soledaras ieņemšanu
Pēdējās nedēļās galvenā uzmanība frontē ir pievērsta Soledaras pilsētai Doneckas apgabalā. Pēdējās dienās gan Krievijas Aizsardzības ministrija, gan privātais algotņu grupējums "Vagner" ir paziņojuši, ka pilsēta ir pilnībā Krievijas spēku kontrolē, savukārt Ukrainas pārstāvji to noraida.
Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maļara ir aicinājusi neizplatīt nepārbaudītu informāciju par notiekošo Soledarā. Viņa tikai īsi piebilda, ka Soledarā un arī pie netālu esošās Bahmutas turpinās smagas kaujas.
Arī Lielbritānijas militārie izlūkdienesti norāda, ka, visticamāk, Ukrainas spēki ir saglabājuši savas pozīcijas Soledarā.
Briti arī ziņo par intensīvām kaujām pie Kreminnas pilsētas Luhanskas apgabalā. Ukraiņu spēki pakāpeniski turpinot virzīties uz priekšu frontes sektorā, kas atrodas uz austrumiem no Kreminnas.
