Grozeva komanda pērn uzgāja pēdas Krievijas specdienestu komandai, kas atbildīga par opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu. Grozevs kopā ar Navaļniju sazvanīja vienu no Krievijas specdienestu aģentiem, kurš pēc indēšanas mēģinājuma ar “Novičok” bijis atbildīgs par Navaļnija apģērba, tostarp apakšveļas, tīrīšanu pēdu slēpšanai.
LTV žurnālists Gints Amoliņš, piedaloties Lennarta Meri konferencē Tallinā, intervijā ar Grozevu pārrunāja Krievijā notiekošo.
Gints Amoliņš: Jūs esat izmeklējis gan “MH17” pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Austrumukrainas, gan Skripaļu indēšanu Lielbritānijā. Viens no pēdējiem skaļajiem gadījumiem bija Alekseja Navaļnija saindēšana. Vēlāk Navaļnijs publicēja video, kurā viņam blakus bijāt arī jūs, kad sazvanījāt vienu no Krievijas Federālā drošības dienesta aģentiem. Šajā video izskatījās, ka esat ļoti izbrīnīts. Kādēļ tā?
Kristo Grozevs: Pirmkārt, neticēju, ka Aleksejs Navaļnijs spēs apspēlēt Federālā drošības dienesta aģentu. Uzskatīju, ka viņš velti tērē laiku. Pēc mūsu laika Vācijā tie bija pieci no rīta. Mans pirmais izbrīns bija, ka šis cilvēks iekrita un sāka ar [Navaļniju] runāt.
Otrs pārsteigums – kad no aģenta sākām saņemt vairāk informācijas nekā to, ko paši jau bijām atklājuši. Proti, bija brīdis, kad viņš vienkārši apstiprināja mūsu rīcībā jau esošo informāciju, bet tad viņš sāka saukt jaunus vārdus, kurus mēs pat nezinājām. Žurnālists par ko tādu var tikai sapņot, un tas notika manā acu priekšā. Tādēļ reakcija bija pilnīgi dabiska.
Par ko tas liecina?
Acīmredzot tas liecina, ka mēs kā žurnālisti varam mēģināt vairāk nekā parasti. Bet tas arī liecina, ka tā ir tikai leģenda par ''siloviku'' – spēka struktūru – sistēmu Krievijā kā ļoti biedējošu un profesionālu. Šie cilvēki izrādījās pilnīgi nekompetenti.
Viņi var izstāstīt visu tikai aiz bailēm no savas priekšniecības. Viņus pa telefonu var nobiedēt tā, ka viņi atklāj valsts noslēpumus. Es gaidīju, ka būs nekompetence, bet ne šādā mērā.
Vienlaikus visi šie indēšanas mēģinājumi droši vien ir arī ir signāls Krievijas opozīcijai?
Ir divas versijas par to, vai tas ir signāls. Pēc izmeklēšanām vairāku gadu garumā esmu sapratis, ka viņi dod priekšroku, lai indēšanas rezultāts būtu efektīvs. Bet, ja neizdodas, tad attaisno sevi un saka, ka tas tomēr bijis tikai signāls. Ka tas tomēr devis kādu rezultātu. Proti, tā ir akcija ar diviem iespējamiem iznākumiem. Ja izdodas – lieliski! Un ideālā gadījumā pēc indēšanas cilvēkiem būtu jāuzskata, ka noticis negadījums vai sirdstrieka. Bet, ja neizdodas un visi saprot, kas noticis, tad visi arī zina, ka viņi ir biedējoši. Tā ka var teikt, ka signāls, bet ne obligāti.
Kā jūs iegūstat šo informāciju? Tādai šķiet diezgan grūti piekļūt. Un kā esat pārliecināti, vai informācija ir patiesa?
Mēs lielu daļu datu nopērkam melnajā tirgū.
Krievijā?
Jā, Krievijā. Datu melnais tirgus ir liels, pastāv jau daudzus gadus, bet agrāk to izmantoja tikai noziedznieki, kuri pirka savu upuru datus. Vai greizsirdīgi vīri par sievām, vai pat uzņēmumi, kas pārbauda darba meklētājus un tamlīdzīgi.
Mēs sākām izmantot šo tirgu, bet saviem mērķiem, noziegumu izmeklēšanai. Bet svarīgi, ka katrs informācijas gabaliņš, ko saņemam, mums jāsalīdzina ar citiem avotiem.
Piemēram, internetā atrodamas jau agrāk nopludinātas datu bāzes, kur ir daudz datu par cilvēkiem, viņu dzīvesvietu, mašīnām, soda naudām. Vienmēr, kad saņemam jaunu informāciju, pārbaudām, – vai tiešām ir tāds cilvēks, vai dzīvo šajā adresē, vai izskatās tā kā šajā vecajā fotogrāfijā. Lai mēs neiekristu uz viltus informāciju.
Cik maksāja informācija melnajā tirgū par šo Krievijas specdienestu aģentu, kurš tīrījis Navaļnija drēbes un apakšveļu?
Izmeklēšana par Navaļnija indēšanu bija dārgākā, ko esam veikuši. Tur vajadzēja iegūt vairāk nekā 20 cilvēku telefona zvanu rēķinus, aptuveni 15 cilvēku lidojumu maršrutu datus, daudz līdzīgu lietu, piemēram, pases kopijas. Tas mums izmaksāja aptuveni 25 000 eiro.
Jūs maksājāt, un tad viņi atsūta?
Jā. Maksājām ar bitkoiniem, un viņi atsūta. Jāņem vērā, ka tā nav visa cena. Mums jādomā arī par avotu drošību, kas mums sniedz šo informāciju. Jo pat tad, ja viņi ir sīki noziedznieki, kas pārdod šo informāciju, nevaram pieļaut, ka viņus pēc tam specdienesti nolaupa un sāk spīdzināt. Un šādi gadījumi notiek. Mums jāapmaksā viņu juridiskie tēriņi, atsevišķos gadījumos viņi jāizved no Krievijas, lai nodrošinātu viņu dzīvi. Šāda izmeklēšana ir dārgs prieks.
Kā tiek finansēta “Bellingcat” darbība?
“Bellingcat” tiek finansēts aptuveni 50% ar grantiem un 50% no kursiem, kurus piedāvājam, apmācot pat policistus, kā strādāt ar atvērtajiem datiem. Bet vēlos uzreiz pateikt, ka “Bellingcat” nav tiesību tērēt naudu datu pirkšanai melnajā tirgū. Visas izmeklēšanas, kurās tas ir darīts, es apmaksāju no savas kabatas. Jo grantu devēji varētu nebūt priecīgi, ka viņu nauda tiek tērēta melnajā tirgū.
Navaļnijs pēc izmeklēšanas un video publicēšanas atgriezās Krievijā, tagad viņš ir cietumā. Kādas sajūtas jūs pārņem, domājot par visu šo situāciju ar Navaļniju?
Pirmkārt, nevaru iekāpt viņa kurpēs, jo viņš ir politiķis, bet es neesmu politiķis. Es viņam jautāju, ko viņš sagaida. Vai sagaida, ka neuzdrošināsies viņu arestēt, īpaši pēc viņa izmeklēšanas publicēšanas par “Putina pili”? Bet viņš teica – esmu pārliecināts, ka mani arestēs un ka tas būs uz ilgu laiku.
Es pats varbūt sagaidīju, ka būs spēcīgāka sabiedrības reakcija, ka ielās būs simtiem tūkstošu cilvēku, kas ilgstoši pieprasīs viņa atbrīvošanu. Varbūt arī viņš to sagaidīja.
Bet mēs redzējām uzplaiksnījumu uz diviem mītiņiem, un tad cilvēki devās mājās. Lūk, par to es droši vien esmu vīlies. Varbūt arī viņš.
Kā jūs raksturotu šī brīža situāciju Krievijā?
Mēs redzam bezprecedenta skrūvju pievilkšanu. Redzam pēdējo brīvo masu mediju slēgšanu. Būs interesanti redzēt, kāds tam būs rezultāts. Jo viens no iemesliem, kādēļ Kremļa režīms šķita sabalansēts un varēja tik ilgi pastāvēt, ir tas, ka Kremlis ļāva pastāvēt informācijas telpas saliņām tiem, kam pēc tā ir pieprasījums, – jauniešiem, liberāli un progresīvi noskaņotiem cilvēkiem.
Tagad, kad tas pazudīs, reālā informatīvā telpa atgriezīsies pagājušā gadsimta 70. gados. Šādā sabiedrībā agrāk vai vēlāk būs sprādziens, jo jaunā paaudze nevar dzīvot bez informācijas. Domāju, ka šīs ir beigas jaunās Krievijas impērijas galējai fāzei, un drīzumā būs sprādziens sabiedrībā.
Kādas izmeklēšanas veicat patlaban?
Kā vienmēr, vienlaikus veicam vairākas izmeklēšanas, jo nezinām, kad un kurai atradīsim risinājumu. Patlaban kopumā ir aptuveni 15 izmeklēšanas, ko veic mana komanda.
Viena no tām par “akustisko uzbrukumu” izcelsmi, kuru dēļ cieta amerikāņu diplomāti dažādās pasaules malās. Tā ir liela mistērija. Sākās Kubā, bet nu jau šādi uzbrukumi ir notikuši arī Austrijā, Berlīnē, Beļģijā. Izmeklējam arī baltkrievu opozīcijas aktīvista nāvi vai slepkavību Kijevā, viņš pirms mēneša tika atrasts pakārts.
Izmeklējam arī vēl vairākas iespējamas tās pašas Krievijas Federālā drošības dienesta grupas īstenotās indēšanas epizodes, kas vēl nav atklātas. Bez Navaļnija indēšanas līdz šim esam atraduši saistību ar vēl trīs slepkavībām un vienu indēšanu, bet redzam vēl vairākas iespējamas epizodes. Tie ir piemēri dažām izmeklēšanām, pie kurām šobrīd strādājam noslēguma fāzē.
