Vienlaikus Ukrainas bruņotie spēki gūst nelielus panākumus citās frontes daļās. Bet ASV gatavojas nosūtīt Ukrainai modernas raķešu sistēmas.
Apšaudēs bojāti 90% ēku
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas karaspēka vienības ir nostiprinājušās Severodoneckas centrā, bet uzbrukumi notiek arī pilsētas ziemeļu, dienvidu un austrumu rajonos.
Krievijas karaspēks kontrolējot jau aptuveni 70–80% pilsētas teritorijas, paziņojis Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Viņš gan noraidīja bažas, ka Severodoneckā esošie ukraiņu karavīri varētu tikt ielenkti, jo viņiem esot manevru iespējas. Arī amerikāņu militārā domnīca „Kara izpētes institūts” lēš, ka Krievijas karaspēks kontrolē līdz 70% Severodoneckas teritorijas, bet Ukrainas armija pamazām atkāpjas no pilsētas.
Severodoneckā ir bojāti 90% ēku, bet 60% no tām nevarēs atjaunot. Pilnībā ir sagrauta kritiskā infrastruktūra, tāpēc vairs nav iespējama centralizēta ūdens, gāzes un elektrības apgāde. Karadarbības dēļ civiliedzīvotāju evakuācija esot praktiski neiespējama, pilsētai nevarot piegādāt humāno palīdzību, pastāstījis Serhijs Haidajs.
„Kara izpētes institūta” eksperti uzskata, ka, novirzot visu uzmanību Severodoneckas ieņemšanai, Krievija ir vājinājusi savas pozīcijas citās frontes daļās, ļaujot Ukrainas bruņotajiem spēkiem īstenot ierobežotu ofensīvu Hersonas apgabalā.
ASV piegādās Ukrainai raķešu sistēmas
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka valsts aizstāvji ir devušies pretuzbrukumā Hersonas un Harkivas apgabalos. To apstiprina britu militārie izlūki, norādot, ka Ukrainas bruņotie spēki ir atkarojuši vairākas iepriekš okupētas apdzīvotās vietas Hersonas apgabalā.
ASV prezidents Džo Baidens ir atklājis, ka viņa administrācija Ukrainai piegādās modernas raķešu sistēmas un munīciju, kas ļaus veikt precīzākus triecienus pa ienaidnieku pozīcijām.
Baidena administrācijas amatpersona medijiem ir atklājusi, ka ukraiņi saņems raķešu sistēmas HIMARS.
Taču Ukrainai nenosūtīs HIMARS jaudīgāko versiju, kas var uzbrukt mērķiem līdz pat 300 kilometru attālumā, bet gan sistēmas, kas var aizšaut raķetes aptuveni 80 kilometru attālumā. Šādi amerikāņi samazina iespēju, ka Ukrainas spēki viņu ieročus varētu izmantot uzbrukumiem Krievijas teritorijai.
Savukārt Ukrainas prezidents Zelenskis intervijā amerikāņu medijam „Newsmax” sacījis, ka viņa valsts prasot tālas darbības rādiusa ieročus, lai aizsargātos, nevis lai uzbruktu Krievijas teritorijai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
