Cilvēktiesību centrs “Memoriāls”, kas ir viens no "Starptautiskā Memoriāla" atzariem, cīnās par politieslodzīto, migrantu un citu novārtā pamesto grupu tiesībām un pievērš sabiedrības uzmanību pārkāpumiem, īpaši Ziemeļkaukāzā.
Tiesnesis Mihails Kazakovs lēma apmierināt prokuratūras prasību par centra slēgšanu, apsūdzot to likuma par "ārvalstu aģentiem" pārkāpumos, kā arī "terorisma un ekstrēmisma attaisnošanā".
Trešdienas tiesas sēdē klāt bijuši ASV un vairāku Eiropas valstu diplomāti. Pēc tiesas lēmuma pasludināšanas sociālajos medijos tika publiskots video, kurā redzams, kā cilvēku pūlis pie tiesas nama protestē pret šo lēmumu.
Tiesas lēmums izpelnījies starptautisku nosodījumu. Pret organizācijas piespiedu slēgšanu iebildušas ASV, Vācija, Francija, Eiropas Savienība un ANO Cilvēktiesību birojs.
“Memoriāla prāva vēlreiz parāda, ka represijas pret pilsonisko sabiedrību Krievijā turpina pieaugt," norāda Vācijas valdības pārstāvis Volfgangs Bīhners.
“Memoriāla” atbalstītāji norāda, ka cilvēktiesību organizācijas slēgšana 30 gadus pēc PSRS sabrukuma iezīmē Krievijas demokratizācijas procesa beigas.
“Starptautiskais Memoriāls" Maskavā uztur plašu arhīvu. Organizācija veltījusi daudzus gadus, lai apkopotu komunistiskā režīma noziegumus un pieminētu upurus, kas noslepkavoti vai gājuši bojā komunistu koncentrācijas nometnēs jeb tā dēvētajā Gulagā.
“Protams, tam būs tālejošas sekas Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo tas ir skaidrs signāls, ka būs turpmākas represijas. "Memoriāls" te ir kā lakmusa papīrs. Taču tas ir arī ļoti skaidrs signāls starptautiskajai sabiedrībai," secina starptautiskās cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” pārstāve Natālija Priļukstaja.
