1100 pilsētu šobrīd ir bez elektrības, un kritiska situācija ir visā valstī, jo reģioni ir savstarpēji saistīti. Ja Krievijas karaspēks turpinās veikt triecienus pa enerģētikas infrastruktūras objektiem, Ukrainā iespējama tā dēvētā vēdekļveida jeb cikliskā elektroenerģijas atslēgšana, norādījusi prezidenta kanceleja, atzīstot, ka Ukrainai tuvākajā nākotnē gaidāmi grūti laiki, jāgatavojas elektroenerģijas taupīšanai un smagai ziemai.
Ukraiņi jau aicināti atturēties no elektroiekārtu lietošanas lielākā pieprasījuma stundās no pulksten 7 līdz 9 rītā un no pulksten 17 līdz 22 vakarā.
Krievija noliedz Irānas dronu izmantošanu
Krievija triecienus pret Ukrainas kritiskās infrastruktūras objektiem īsteno ne tikai ar raķetēm, bet arī Irānā ražotajiem droniem pašnāvniekiem. Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirils Budanovs vēsta, ka pirmajā dronu partijā, ko Krievija pasūtījusi no Irānas, bijuši 1750 dronu.
Kā norādījis Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs, Irānas instruktori palīdz Krievijas karavīriem palaist dronus-kamikadzes no Krimas poligoniem.
Atsevišķi uzbrukumi notikuši arī no Baltkrievijas un no Krievijas Kurskas apgabala teritorijas.
Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats otrdien vēsta, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriec 85% no Irānā ražotajiem bezpilota lidaparātiem.
Attiecības starp Ukrainu un Irānu ievērojami saasinājušās, un Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ieteicis saraut diplomātiskās attiecības ar Irānu.
Ukraina atkārtoti aicinājusi starptautisko sabiedrību noteikt sankcijas pret Irānu. ASV ir paudušas, ka bezpilota lidaparātu piegāde no Irānas ir pretrunā ar ANO Drošības padomes rezolūciju. Tam piekrītot arī Francijas un Lielbritānija.
Kādas sekas tam varētu būt, pagaidām nav precīzi skaidrs, bet ASV liek saprast, ka varētu sekot jaunas sankcijas pret Irānu.
Tikmēr Kremlis otrdien kārtējo reizi noliedzis, ka karā izmantotu Irānas dronus. "Nē, mums nav šādas informācijas. Tiek izmantota Krievijas tehnika, jūs to zināt, ar Krievijas uzrakstiem," apgalvo Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko pēc kārtējiem šī rīta dronu uzbrukumiem Kijivā, kuros tika nogalināti trīs cilvēki, norādīja: "Mums vajag modernus ieročus. Mums ir jāaizsargā savi pilsoņi. Šobrīd drošība ir augstākā prioritāte."
Smagas kaujas Ukrainas austrumos
Krievija otrdien pirmo reizi kopš Ukrainas armijas pretuzbrukuma sākuma paziņoja par atkarotām teritorijām Harkivas apgabalā. Bet, kā pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara, Krievijas armijas pavēlniecība izvirzījusi saviem karavīriem uzdevumu līdz oktobra beigām ieņemt Doneckas apgabala Bahmutu.
Kopumā situācija Ukrainas austrumos ir nevienāda, taču Bahmutas apkārtnē jau ilgstoši tā ir sarežģīta un norisinās smagas kaujas. Šobrīd ienaidnieks ir pilsētas tuvumā, un Ukrainas armija izmanto visus spēkus, lai nedotu ienaidniekam iespēju virzīties uz priekšu.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta dati liecina, ka Krievijas armijai panākumu uzbrukuma operācijā pie Bahmutas nav, tās virzība ir ļoti lēna. Tikmēr valsts dienvidos notiek pakāpeniska Ukrainas armijas virzīšanās uz priekšu. Ir arī liecības par demoralizāciju Krievijas karaspēka rindās.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
