Balvas pasniegšanas ceremonijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā kā galvenās mūsdienu problēmas viņš nosauca cīņu ar klimata izmaiņām un atteikšanos no fosilā kurināmā enerģētikā.
„Mēs dzīvojam ļoti nozīmīgā laikā. Mums jāpārveido sabiedrība, lai izvairītos no katastrofālākajām klimata pārmaiņu sekām.
Nākotnē mums pakāpeniski jāatsakās no fosilā kurināmā, bet mums ļoti piesardzīgi jāizturas pret tehnoloģijām, kuras to aizvieto. Mēs nedrīkstam ļaut kodolenerģijai ieņemt šo vietu, jo arī tā ir ļoti bīstama tehnoloģija. Mēs vēlamies, lai attīstās atjaunojamā enerģija,” sacīja Slivjaks.
Kaļiņingradā dzimušais Slivjaks ir vienas no Krievijas vadošajām vides organizācijas „Ecodefense” dibinātājs un līdzpriekšsēdētājs. Viņš aktīvi cīnījies pret bīstamo Černobiļas atomreaktoru modeļa izmantošanu un spējis pievērst plašākas sabiedrības uzmanību šai problēmai.
Organizāciju jau 2014. gadā iekļāva Krievijas tā dēvēto ārzemju aģentu sarakstā. Tāpēc neizbrīna aktīvista komentārs, ka Krievijas varas iestādes viņu un domubiedrus neieredz. Patlaban pilsoniskai iniciatīvai esot grūtākie laiki, taču cilvēku aktivitāti nav iespējams apslāpēt.
1980. gadā zviedru-vācu filantropa Karla fon Ikskila dibinātā balva šogad piešķirta arī Kanādas un Kamerūnas cīnītājiem par pamatiedzīvotāju tiesībām un dzimumu līdztiesību, kā arī Indijas vides aizstāvju organizācijai.