Starptautiskās organizācijas brīdina, ka karadarbības ieilgšanas gadījumā būtiski varētu būt apdraudēta labības raža. Savukārt pārtikas cenu kāpums un piegāžu nestabilitāte daudzās valstīs palielina politiskās nestabilitātes risku.
Auglīgā zeme daudzviet paliek neapstrādāta
Itālijas ārlietu ministrs Luidži di Maio brīdinājis, ka var izcelties “karš par maizi”. Viņš norāda, ka pārtikas krīze var novest pie jauniem valsts apvērsumiem un kariem Āfrikā, kā arī teroristisko organizāciju pastiprināšanās.
Krievijas invāzijai Ukrainā turpinoties jau vairāk nekā simts dienu, vismaz 15,7 miljoniem ukraiņu nepieciešama humānā palīdzība. To vidū ir vismaz trīs miljoni bērni pašā Ukrainā un 2,2 miljoni bēgļu ģimenēs ārpus Ukrainas. Tā liecina ANO un UNICEF jaunākie dati.
Sarežģītās situācijas dēļ Rietumukrainā atgriezušies Pasaules Pārtikas programmas pārstāvji, kas atgādina par drūmo realitāti – lai gan Ukraina ir pazīstama ar tās īpaši auglīgo zemi, kara dēļ cilvēkiem sāk trūkt pat maizes.
“Mēs esam atgriezušies pasaules maizes groza reģionā, kur diemžēl cilvēkiem jākļūst par humānās palīdzības saņēmējiem. Tagad izsalkuši ļaudis stāv rindās pēc maizes, lai gan tas ir pasaules maizes grozs,” secina Pasaules pārtikas programmas koordinators Metjū Golingvorts.
Karadarbība var ietekmēt arī nākamā gada ražu
Turklāt smagā situācija Ukrainā jau atbalsojas citviet un draud ar ilgtermiņa negatīvām sekām pat vairākus gadus. Par to brīdina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Jau pirms kara eksistējošo pārtikas krīzi daudzviet pasaulē draud saasināt gan graudaugu eksporta apsīkums no Ukrainas un Krievijas, gan Krievijas agroķīmijas produkcijas bloķēšana sankciju dēļ, gan energoresursu cenu kāpums, kas sadārdzina ražošanu un transportēšanu.
“Ja nākamā mēneša vai divu laikā mēs neiegūsim visus nepieciešamos mēslošanas līdzekļus no svarīgākajām importētājvalstīm, tas būs ievērojams izaicinājums nākamajai ražai. Problēma 2023. gadā būs tāda, ka – ja mums nebūs pietiekama pieeja mēslošanas līdzekļiem, ražas saruks,” vēsta ANO Pārtikas programmas galvenais ekonomists Masimo Torero.
“Bet ja pie tā vēl pieskaita faktu, ka gan Krievija, gan Ukraina, ja konflikts turpināsies, var ievērojami samazināt eksportu, tad apdraudēti varētu būt 30 procenti no graudaugiem plus 63 procenti no saulespuķu sēklām.”
Pārtikas deficīts var izraisīt politiskus nemierus
Jauni apvērsumi un kari Āfrikā, teroristisko organizāciju spēka pieaugums un jaunas bēgļu plūsmas uz Eiropu. Itālijas ārlietu ministrs Luidži di Maio brīdina par šādām ilgtermiņa sekām, ja karš Ukrainā turpināsies ilgstoši, atgādinot par ciešo vēsturisko saistību starp pārtikas cenu kāpumu un politisko nestabilitāti daudzos pasaules reģionos.
Nesenā vēsture atgādina – “Arābu pavasara” politiskos protestus Tuvajos Austrumos aizsāka Tunisijas dārzeņu tirgoņa pašsadedzināšanās, jo viņš nespēja pabarot savu ģimeni, bet, piemēram, Sudānas valsts apvērsumu pirms trim gadiem izraisīja augstā maizes cena.
Pašlaik 16 Āfrikas valstis vairāk nekā pusi no kviešiem piegādā no Krievijas un Ukrainas, turklāt to vidū ir virkne kontinenta nabadzīgāko valstu, vēl desmitiem citas no Krievijas un Ukrainas importē vismaz trešdaļu.
Krievija mēģina novelt atbildību uz Ukrainu
Ukrainas politiķi pēdējās nedēļās norāda, ka Kremlī šo situāciju labi izprot un vaino Kremļa saimnieku par spēlēšanos ne vien ar Ukrainas, bet vēl daudzu citu valstu likteni.
“Krievija spēlē “bada spēles”, cenšoties vainot Ukrainu un citus par Ukrainas pārtikas eksporta preču bloķēšanu.
Viņi faktiski saka, ka nenovēršamais bads Āfrikā un citur drīz gaidāms Rietumu sankciju dēļ pret Krieviju, nevis tādēļ, ka pati Krievija iebruka Ukrainā un tagad bloķē Ukrainas ostas,” secina Ukrainas pārstāve ANO Jevhenija Filipenko.
Rietumu līderi pieprasījuši pārtraukt Odesas ostas blokādi, kur citstarp iestrēgušas 22 miljoni tonnas kviešu, taču Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs licis noprast, ka Maskava šo lēmumu saista ar sankciju režīma atcelšanu, kam savukārt nav gatavs piekrist neviens no Rietumu līderiem.
Tas liek secināt, ka līdzīgi kā pati karadarbība Ukrainā, kas pārsniegusi simbolisko 100 dienu robežu un šķietami iestrēgusi bez drīz redzama militāra un diplomātiska risinājuma, tādas ir arī Krievijas aizsāktās “bada spēles.”
KONTEKSTS:
Pēdējo nedēļu laikā starptautiskā sabiedrība aicinājusi Krieviju atļaut Ukrainas graudu eksportu. Pašlaik eksports nav iespējams, jo Krievijas karaflote bloķē Ukrainas Melnās jūras ostas.
Krievijas armijas veiktā Ukrainas ostu blokāde neļauj eksportēt kviešus, kukurūzu un augu eļļas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū. Tas rada bada risku nabadzīgāko valstu iedzīvotājiem.
Tiek uzskatīts, ka tā Kremlis vēlas izdarīt spiedienu uz Rietumiem, radot badu un jaunus migrācijas viļņus no Āfrikas.
Maskava apgalvo, ka graudu eksports no Ukrainas varēs atsākties, ja tiks atceltas sankcijas pret Krieviju. Ukraina apsūdzējusi Krieviju šantāžā un mudinājusi Rietumus neatcelt sankcijas, kamēr Krievija turpina karu.
