Tautas nobalsošana Krimā norit stingrā krievu armijas un vietējo pašaizsardzības vienību uzraudzībā. Netraucēti var strādāt tikai Krievijas oficiālie mediji, pārējie saskaras ar problēmām. Telekanāla „Al Jazeera” filmēšanas grupai liegts filmēt un ir salauzta aparatūra. Tikmēr Krimā dzīvojošie krievu izcelsmes Ukraina pilsoņi pārsvarā neslēpj prieku par iespēju atgriezties Krievija Federācijā, kuras sastāvdaļa vēl padomju laikos Krima bija līdz 1954. gadam.
Sevastopoles iedzīvotāja Natālija Zagorskaja stāstīja, ka cilvēki Krimā sevi uzskata par krieviem un baidās no nacionālistiem. „Viņi mums rada reālus nāves draudus, mums un mūsu bērniem. Tādēļ esam laimīgi, ka varam izdarīt izvēli,” pauda Zagorskaja.
Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs klāstīja, ka cilvēkus neviens nepiespiež balsot. „Paši redzat. Cilvēki var brīvi balsot. Es nejūtu nekādu spiedienu,” sacīja Aksjonovs.
Vēlēšanas novērot ieradušies vairāk nekā 20 valstu pārstāvji, arī no Latvijas krievvalodīgs tiesību aizstāvju partijām. Lai arī Krimas pašpasludinātā valdība vēsta, ka vēlēšanas notiek visā autonomijas teritorijā, no Krimas tatāru blīvāk apdzīvotājiem rajoniem pienāk ziņas, ka referendumu boikotē un šeit pat nav atvērti vēlēšanu iecirkni.
Tikmēr citviet Ukrainā aktivizējas prokrieviskie mītiņotāji un ekstrēmisti. Aizvadītajās dienās viņu provokāciju rezultātā gājuši bojā vairāki cilvēki. Svētdien Doņeckā vairāki tūkstoši cilvēku mēģināja iebrukt apgabala prokuratūrā. Bažas par vardarbības eskalāciju un iespējamu Krievijas intervenci saglabājas arī galvaspilsētā Kijevā.
„Grūti pateikt, kas notiks tālāk, bet [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins neapstāsies Krimā. Viņš gribēs visu Ukrainu,” bažas pauda Kijevas iedzīvotāja Tatjana.
Faktiski intervence jau sākusies, krievu desantnieki vakar izcēlušies Krimai blakus esošajā Arbata zemes strēlē Strelkovas ciemā un ieņēmuši gāzes sadales staciju.
„Viņi saka, ka aizsargā mūs no teroristiem, bet nesaka, kas tie par teroristiem un kur viņi ir,” pauda Strelkovas iedzīvotājs Nikolajs.
Krievijai būs jāsamaksā par šo referendumu paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, pieļaujot, ka jau nākamnedēļ Eiropas savienība aktivizēs daļu no iecerētajām sankcijām. Pirmkārt tās izjutīs vairākas augstas Krievijas amatpersonas un Kremlim pietuvināti biznesmeņi, kam liegs iebraukt Šengenas zonas valstīs, kā arī ASV un Kanādā. Tiks iesaldēti arī viņu aktīvi.
Jau ziņots, ka svētdien Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā notiek neatzītais referendums par pievienošanos Krievijai. Sestdien Krievija bloķēja ANO Drošības padomes rezolūciju pret Krimā svētdien iecerēto referendumu. Krimā referendums notiek saspringtā atmosfērā, jo pussalā kopš 28.februāra darbojas bruņoti vīri formās tērpos bez atpazīšanas zīmēm. Daži no viņiem medijiem nemaz neslēpj, ka ir Krievijas karavīri, taču oficiāli Maskava noliedz sava karaspēka klātbūtni Krimā un apgalvo, ka tie esot Krimas pašaizsardzības vienību dalībnieki. Viņi ieņēmuši vairākus stratēģiskus objektus, tai skaitā Simferopoles lidostu.
