Francijas prezidents Makrons ar skarbiem vārdiem neskopojas. Pēc viņa raksturojuma tas, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir NATO "smadzeņu nāve". Stratēģiskajos lēmumos aliansē neesot nekādas koordinācijas starp ASV un to sabiedrotajiem. NATO sabiedrotā Turcija rīko nekoordinētu agresiju Sīrijā, kur uz spēles liktas arī citu alianses dalībnieku intereses.
Makrons paudis neapmierinātību ar to, ka prezidenta Donalda Trampa vadībā ASV faktiski atļāva Turcijai īstenot militāro operāciju pret saviem sabiedrotajiem kurdu kaujiniekiem.
Pret Turcijas ofensīvu Sīrijā iebilda vairākas NATO dalībvalstis, taču šiem Makrona izteikumiem daudzi tomēr nepiekrīt.
Kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu aliansi aizstāvēja Vācijas kanclere Angela Merkele.
"Francijas prezidents izvēlējās radikālus vārdus. Man nav šāda viedokļa par sadarbību NATO, un, manuprāt, šāds ass trieciens nav vajadzīgs –
pat ja mums ir problēmas, pat ja mums vajag savākties. Ir daudzas sfēras, kurās NATO strādā ļoti labi," norādīja Vācijas kanclere.
Makrons intervijā "The Economist" tika vaicāts arī par viņa veiksmīgo mēģinājumu oktobrī bloķēt Albānijas un Ziemeļmaķedonijas iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Eiropas Savienību. Viņš pauda, ka neviena no šīm valstīm nav galvenais avots bažām Balkānos, jo lielākas problēmas Eiropai rada džihādistu atgriešanās Bosnijā. Pēc Makrona vārdiem, Bosnija ir laika bumba, kas tikšķ tieši blakus bloka dalībvalstij Horvātijai.
Bosnijas amatpersonas par šiem izteikumiem pauda sašutumu un solīja izsaukt Francijas vēstnieku Sarajevā, lai pieprasītu paskaidrojumus.
