Ungārijā, kurā mīt 10 miljoni iedzīvotāju, līdz šim apstiprināto koronavīrusa gadījumu skaits tuvojas 500 un miruši vismaz 15 cilvēki. Valstī veikti vairāk nekā 12 000 testu. 11. martā Ungārija izdeva rīkojumu par ārkārtas stāvokli. Tā bija daļa no aizsardzības pasākumiem ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Pret imigrāciju nikni noskaņotais premjerministrs Viktors Orbāns vīrusa izplatībā vainojis migrāciju, sakot, ka “slimību valstī ieveduši galvenokārt ārzemnieki”.
Šomēnes Orbāna labējā valdība ierosināja likuma projektu, kas dotu viņa administrācijai iespēju ar dekrētu pagarināt uz nenoteiktu laiku ārkārtējo stāvokli un ar to saistītās pilnvaras, atceļot pašreizējo prasību, ka jebkāda pagarināšana ir jāapstiprina parlamentam. Tas arī paredz cietumsodus līdz pieciem gadiem katram, kas izplatītu “viltus ziņas” par šo vīrusu vai par pasākumiem pret to.
Orbāns norādīja, ka var atrisināt krīzi bez opozīcijas palīdzības un uzstāja, ka aizsardzība pret koronavīrusu ir neiespējama ar mierlaika likumiem.
“Kādu laiku mums nāksies strādāt citādāk un arī izturēties citādāk. Un mums visiem ir jāorganizē savas dzīve citādāk. Tas ir iemesls, kādēļ mēs piedāvājām šo īpašo ārkārtējā stāvokļa likumu. Šis jaunais likums pilnvaro valdību un dod tai resursus organizēt Ungārijas pašaizsardzību," pauda Orbāns.
Balsojums par jauno likumu notika pirmdien, un tā pieņemšana jau pirms balsojuma bija gandrīz droša, jo Orbāna partijai “Fidesz” ir divu trešdaļu vairākums parlamentā. Šis likums izsaucis plašu neapmierinātību, un balsojumam par to bija jānotiek jau ātrāk, taču opozīcijas parlamentārieši bloķēja ārkārtēja mehānisma piemērošanu.
Opozīcijā esošā Sociālistu partija paziņoja, ka ierosinātais likums “uz nenoteiktu laiku pakļaus Ungāriju un ungārus Viktora Orbāna untumiem”. Savus argumentus izklāstīja arī opozīcijas deputāte Timea Šabo.
"Jūs vēlaties pieņemt šo likumu, zināmu kā “Lex Covid”, kas praktiski dod jums pilnvaras valdīt bez jēgpilnas kontroles. Tāpat tas jums dod iespēju atbrīvoties arī no visa, kas vēl palicis pāri no brīvās preses. Tas jums ļauj praktiski ieslodzīt žurnālistus un opozīcijas deputātus, ja mēs sakām lietas, kas jums nepatīk, proti, patiesību," sacīja Šabo.
Ungārijas galēji labējās opozīcijas partijas “Kustība par labāku Ungāriju” deputāts Jakabs Peters vēl pirms balsojuma uzsvēra – kamēr valdības Eiropā un visā pasaulē cīnās ar koronavīrusu, Ungārijas valdība izmanto ārkārtējo situāciju, lai parlamentā tiktu pieņemts likums neierobežotai premjera varai uz nenoteiktu laiku.
"Šajā neierobežotajā laika periodā Orbānam nebūtu vajadzības sasaukt parlamentu. Viņam būtu iespējas ierobežot cilvēkus, iegrožot īpašuma tiesības vai izpausmes brīvību. Būtībā viņam arī nebūtu nepieciešamas vēlēšanas. Tādēļ jautājums ir brutāli vienkāršs – vai pastāv iemesls piešķirt Orbānam šādu mandātu uz mūžu, lai viņš varētu valdīt bez parlamenta? Autoritārā vastī atbilde ir “jā”, demokrātiskā – “nē”," norādīja Peters.
Iebildumi ir arī vairākām cilvēktiesību organizācijām, tai skaitā “Amnesty International”. Kopīgā paziņojumā tās pavēstīja, ka “neierobežota vara nav risinājums” šai krīzei, un vilka paralēles ar Orbāna valdības iepriekšējiem mēģinājumiem likvidēt varas kontroles mehānismus. Likumprojekts kritizēts arī no ANO Cilvēktiesību biroja puses, kas norādījis, ka “ar bažām” seko notikumiem Ungārijā.
Arī Eiropas Savienība ir iepriekš kritizējusi Orbāna valdību par tiesu neatkarības un mediju brīvības ierobežošanu. Eiropas Komisijas preses sekretārs Kristiāns Vīgands atgādināja dalībvalstīm, ka “jebkādiem ārkārtējiem pasākumiem, kas pieņemti šīs krīzes risināšanai, jābūt samērīgiem un nepieciešamiem”.
Savukārt Eiropas Padome pagājušajā nedēļā nosūtīja vēstuli 56 gadus vecajam Orbānam, brīdinot, ka “beztermiņa un nekontrolēts ārkārtas stāvoklis nevar garantēt demokrātijas pamatprincipu ievērošanu”.
Orbāns gan kritiku noraida, aicinot Eiropu ļaut Ungārijai pašai aizsargāties no vīrusa. Savukārt Ungārijas tieslietu ministre Judita Varga ārvalstu žurnālistiem sacīja, ka likumprojekta kritiķi “cīnās ar iedomātiem dēmoniem”.
