Pirms diviem gadiem pasauli pāršalca ziņas par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra ne tikai masveidā izseko savas valsts iedzīvotājus un vāc par tiem informāciju, bet arī neatļauti noklausās vairāku ietekmīgu Eiropas valstu līderu telefonsarunas. Šo personu vidū bija arī Vācijas kanclere Angela Merkele.
Šāda izsekošana radīja pamatīgu sašutumu un neizpratni par to, kāpēc tiek izsekoti ASV sabiedroto valstu līderi. Toreiz ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka piekoptā telefonsarunu noklausīšanās programma tiks izbeigta. Obamas administrācija izveidoja īpašu pasaules līderu sarakstu, iekļaujot tajā personas, kuras vairs netiks noklausītas – to vidū bija arī Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olānds un citu NATO dalībvalstu līderi, izņemot gan Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Aizliegums neattiecās arī uz NATO valstu līderu palīgu sarunu noklausīšanos. Vienlaicīgi tā dēvēto draudzīgo valstu saraksts netika publicēts un Savienotās Valstis paturēja tiesības noklausīties sarunas ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.
Taču izdevums „The Wall Street Journal” ziņo, ka ASV specdienesti savu līdzšinējo praksi ir turpinājuši un šoreiz uzmanības centrā nonācis Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Esošās un bijušās amerikāņu amatpersonas laikrakstam pastāstījušas, ka Nacionālā drošības aģentūra ir noklausījusies Netanjahu telefonsarunas ar amerikāņu kongresmeņiem un ASV ebreju organizāciju pārstāvjiem.
Īpaši aktīva izsekošana notikusi laikā, kad tika gatavota vienošanās par Irānas kodolprogrammu. Izraēlas premjerministrs kategoriski iebilda pret sarunām ar Irānu, un pārtvertajās sarunās viņš amerikāņiem esot izklāstījis savus argumentus pret kodolvienošanās noslēgšanu.
Šo sarunu laikā amerikāņu likumdevējiem pat esot uzdots skaidrs jautājums – kas būtu nepieciešams, lai viņi balsotu pret Irānas vienošanos. Arī Izraēlas vēstnieks ASV Rons Dermers esot turēts aizdomās par dažādu amerikāņu grupu apmācīšanai tajā, kā veiksmīgi argumentēt pret līgumu pieņemšanu. Izraēlas vēstniecība Vašingtonā šos apgalvojumus nosaukusi par pilnīgām muļķībām.
“The Wall Street Journal” pētījumā arī atklājusi, ka draudzīgie Izraēlas militārās izlūkošanas dienests un ASV Nacionālā drošības aģentūra ne tikai ir apmainījušies ar informāciju un tehnoloģijām, bet arī ir viens otru izspiegojuši. Tieši tāpēc Netanjahu gadījumā Vašingtona esot bažījusies, ka pati Izraēla arī neatļauti seko ASV sarunu procesam ar Irānu un varētu traucēt mēģinājumiem panākt tik ļoti svarīgo vienošanos.
Oficiālās Izraēlas amatpersonas izskanējušo informāciju pagaidām vēl nav komentējušas. Taču, ņemot vērā aso reakciju pret spiegošanas skandāliem Vācijā un Francijā, var prognozēt, ka arī Izraēlas vadības pretreakcija varētu būt visai agresīva.
Jau ziņots, ka šī gada jūlija vidū Austrijas galvaspilsētā Vīnē saskaņots kopīgs un visaptverošs plāns pretrunīgi vērtētās Irānas kodolprogrammas jautājumā.
Irāna apņēmās turpmāk neražot ieročiem nepieciešamo plutoniju, turpmākajos 15 gados neiegādāties vairāk par 300 kilogramiem bagātinātā urāna, pārveidot savus kodolobjektus un izmantot tos tikai un vienīgi mierīgiem mērķiem. Apmaiņā pret to Rietumu pasaule apsolījusi pakāpeniski atcelt pret Irānu ieviestās ekonomiskās sankcijas.
