Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Vizgunova norāda, ka pēc janvāra notikumiem cilvēki vairījās braukt ar metro un biežāk izmantoja taksometru pakalpojumus.
“Tajā laikā bija sajūta, ka ir uzbrukts vārda brīvībai. Bet pēc šiem notikumiem pagājušajā piektdienā ir sajūta, ka uzbrukts visai Francijas sabiedrībai, īpaši vērtībām, ar kuram viņi ļoti lepojas. Kontrasts ir ļoti liels. Cilvēki ir ļoti nobijušies,” stāsta Vizgunova.
Tajā pašā laikā viņa novēro, ka pēc asiņainajiem notikumiem Parīze turpina dzīvot un cilvēki iet uz darbu.
“Ar to ir jāsadzīvo. Domāju, ka franču sabiedrība kaut kādā ziņā labi apzinās, ka šīs ir varbūt labi domātas, bet ne ļoti veiksmīgas politikas sekas. Jo viņu republikas ideja – absolūti sekulārā bāze, uz kuras būtvēt daudznacionālu sabiedrību – bijusi ļoti laba, bet šķiet, ka šobrīd visi šie līdzekļi tiek izmantoti pret Franciju. Un cilvēki īsti nesaprot, kāpēc,” komentē ārpolitikas pētniece.
Parīzes teroraktiem ir liels potenciāls palielināt ksenofobiju un rasismu sabiedrību. “Domāju, ka Francijas sabiedrībai būs ļoti grūti, jo vienlīdzība un dažādība ir tās pamatā, un franču kultūra ir spējīga pieņemt dažādas reliģijas. Bet cīņa ar radikālismu tiks institucionalizēta, un domāju – tas radīs problēmas sabiedrības integrācijā un mierīgā līdzāspastāvēšanā,” norāda Vizgunova.
Tikmēr raidījuma viesi – Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis un Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis – atzīst, ka Eiropā ir gaidāma nostājas radikalizēšanās.
Jau vēstīts, ka piektdienas vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnis – sešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem nogalināti 129 cilvēki, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti 350 cilvēki, no viņiem aptuveni 42 vēl svētdienas vakarā bija kritiskā stāvoklī. Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.
Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums “Islāma valsts”.
Līdz šim izskanējis, ka septiņi teroristi uzspridzinājušies vai nogalināti, bet viens, iespējams, izdzīvojis un ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Pie diviem teroristiem atrastas Sīrijas pases, un viens šādas pases turētājs ES ieradies ar bēgļu plūsmu caur Grieķiju, arī otrs reģistrēts Grieķijā. Vēl divi uzbrucēji ir brāļi, Francijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvojuši Beļģijā. Izskanēja arī ziņas, ka pie diviem pašnāvniekiem atrastas viltotas Turcijas pases.
Saistībā ar uzbrukumiem plaši reidi notika Briselē, kur aizturēti septiņi cilvēki.
Daudzu pasaules valstu līderi pauduši nosodījumu teroraktiem Parīzē un apņēmību stiprināt cīņu ar "Islāma valsti".
