Vairākus mēnešus pēc notikušā Ieva neslēpj, ka viņai ir ļoti žēl Afganistānas iedzīvotāju, kuri cieš no talibu bargā režīma. Taču latviete cer, ka kādudien viņa atkal varēs atgriezties šajā valstī.
Afganistānas galvaspilsēta Kabula 2021. gada 15.augustā bez cīņas krita grupējuma "Taliban" rokās. Taču pirms tam talibi vairākus mēnešus veica ofensīvu visā valstī, jo par karaspēka izvešanu no Afganistānas bija paziņojušas Amerikas Savienotās Valstis. Īsā laikā grupējums iekaroja provinci pēc provinces. Ar automātiem bruņoti "Taliban" kaujinieki Kabulas ielās šokēja gan vietējos, gan ārvalstniekus. Bailēs par savu drošību daudzi mēģināja pamest pilsētu.
Kabulā valdīja haoss. Pilsētā tobrīd atradās arī latviete Ieva Hertela.
"Lielākā lieta šajā visā ir tas, ka tu nezini, kas notiks," savas tā brīža izjūtas atcerējās Ieva. "Un tad, kad pienāk ziņas par to, ka pilsētā ir ienācis "Taliban"… Lai gan bija zināms, ka pēdējās provinču pilsētās, kuras viņi ieņēma, viņus tur ielaida un tur nebija cīņu, tur nebija asinsizliešanas, ar visu to tas tevi nepārliecina. Tas vien, ka tā notika Herātā, nenozīmē, ka tā būs arī Kabulā. Tā bija vairāk neziņa par notiekošo. Bet ir godīgi jāsaka, ka tu nevari nodzīvot un nostrādāt šādā valstī tik ilgus gadus, lai tu nebūtu pieradis pie šāda veida neziņas."
Ieva jau kopš 2011. gada regulāri ir uzturējusies Afganistānā, lai palīdzētu tur uzlabot valsts pārvaldi. Ieva pastāstīja, ka šajā laikā ilgstošu karu plosītā valsts piedzīvoja pozitīvas pārmaiņas.
Ja pirms desmit gadiem ārvalstu konsultanti veica arī reālus darba pienākumus Afganistānas valdības iestādēs, tad pēdējā laikā tā vairs nebija, novēroja Ieva.
"Vietējie bija apguvuši nepieciešamās prasmes, viņi bija sākuši kļūt patstāvīgāki, viņi spēja labāk īstenot un ieviest visas valdības politikas un paši uzturēt savus procesus," pastāstīja Hertela. "Tas bija viens no maniem galvenajiem novērojumiem, ka ir milzīgs uzlabojums tajā, ka afgāņi paši spēja darīt daudzas lietas, kurām agrāk bija nepieciešams starptautisks atbalsts. Diemžēl pēc visām pēdējām izmaiņām ir tā, ka šie izglītotie cilvēki, kuri strādāja ministrijās, bija vieni no pirmajiem, kuri pameta valsti. Kā tur ir tagad? Tagad tur ir tā, ka ļoti daudzas no šīm zināšanām ir zudušas," skumji secina latviete.
Ieva kopā ar vēl pieciem kolēģiem Kabulu pameta 18. augustā. Taču pirms tam nācās pielikt pūles, lai varētu sev izkārtot vietu kādā no evakuācijas reisiem, kurus organizēja rietumvalstis.
"Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija tas, ka mēs bijām seši cilvēki no sešām dažādām valstīm. Neraugoties uz to, ka mēs strādājām Eiropas Savienības projektā, trīs no mūsu kolēģiem nebija no Eiropas Savienības valstīm," sacīja Ieva. "Atrast veidu, kā mēs spētu apkopot savus spēkus, lai mēs veiksmīgi tiktu evakuēti, bija lielākais izaicinājums, jo mums nebija vienas pārraugošās valsts vai kāds, kurš varētu palīdzēt. Mēs mēģinājām iesaistīt visas un skatīties, kurš var palīdzēt. Beigās ar kopīgiem spēkiem visi arī tikām ārā."
Ieva saka lielu paldies Latvijas Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kuri esot daudz palīdzējuši, lai viņa varētu pēc iespējas ātrāk atstāt Afganistānu.
"Man nevienu brīdi nebija sajūta, ka es būtu pamesta. Bet es smejos, ka man bija tieši pretēji – man ir VIP serviss, es esmu pirmajā vietā," piebilda Ieva.
Ultrakonseratīvais grupējums "Taliban" atguva varu Afganistānā 20 gadus pēc tam, kad 2001. gadā viņu iepriekšējo režīmu bija gāzuši amerikāņu vadītie starptautiskās koalīcijas spēki.
Pēc notikušā miljoniem Afganistānas iedzīvotāju dzīvo bailēs par iespējamu talibu izrēķināšanos, daudzām meitenēm atkal ir liegta iespēja iegūt izglītību, bet ilgstoša sausuma un rietumvalstu ieviesto sankciju dēļ no ārējās palīdzības atkarīgā valsts atrodas uz humānās katastrofas sliekšņa.
Ieva Hertela situāciju Afganistānā vērtē kā traģisku. Viņasprāt, zaudētāji ir gan afgāņi, gan Rietumi.
"Tur nav tā, ka mēs vainosim "Taliban" par to, ka viņi okupēja valsti un tā rezultātā ir sankcijas. Jo – kas ievieš sankcijas? Sankcijas ievieš Rietumi, kuri tagad ir sliktie, jo viņu dēļ mums ir slikti," atzina Ieva. "Tā ir ārkārtīgi smaga situācija, kur gan Rietumi ir tādā ķīlnieku situācijā, bet arī afgāņi ir ļoti, ļoti grūtos apstākļos nonākuši."
Tomēr latviete neatmet cerību, ka viņai vēlreiz būs iespēja doties uz Afganistānu, jo Ievai par šo valsti ir vislabākās un visgaišākās atmiņas.
"Es no visas sirds gribu ticēt, ka man šāda iespēja kādreiz būs. Ja es ticētu, ka es braucu palīdzēt un darīt kaut ko labu cilvēkiem, kuri tur ir, tad es ar lielu prieku brauktu," cerību uz atgriešanos pauda Ieva. "Bet, vai tas ir iespējams šī režīma ietvaros, to ir grūti atbildēt. Skatoties uz to, kas notiek pašlaik, es teiktu, ka diezin vai, jo mani nepārliecina tur notiekošais."
Ieva piebilda, ka Afganistānas jaunā režīma un rietumvalstu sadarbība nebūs iespējama, kamēr talibi neakceptēs starptautiskajā sabiedrībā pieņemtos principus un uzskatus.
Cilvēks ziņu virsrakstos 2021
